Kā skaidroja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Investīciju politikas departamenta Vides investīciju nodaļas vadītāja Dana Prižavoite, īpaši tiek uzrunāti iedzīvotāji tieši Liepājā, kur jau ilgstoši, veicot vides monitoringu, fiksēti lielāki gaisa piesārņojuma pārsniegumi attiecībā pret Pasaules Veselības organizācijas rekomendācijām.

Tas tāpēc, ka piesārņojuma ietekme ir ne tikai uz vidi, bet arī cilvēku veselību – tas var izraisīt tādas veselības problēmas kā elpceļu un plaušu slimības, sirds un asinsvadu slimības, tas izraisa nervu sistēmas attīstības un darbības traucējumus, var ietekmēt reproduktīvo sistēmu un pat būt par pamatu onkoloģiskai saslimšanai.

Tādēļ atbalsta programmas mērķi ir veicināt ilgtermiņa un energoefektīvu apkures risinājumu ieviešanu, kas ne tikai ietaupa līdzekļus, bet arī veicina gaisa piesārņojuma samazināšanos.

VARAM atbalsta programmu īstenos sadarbībā ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (CFLA).

Primāri atbalsts paredzēts tām mājsaimniecībām, kur izmanto biomasu (malka, briketes, granulas, šķelda), taču ir iespējams pieteikties arī tiem iedzīvotājiem, kuri mazajās daudzdzīvokļu mājās (indikatīvi līdz 12 dzīvokļiem) izmanto akmeņogles vai kūdru.

Atbalsta programmai var pieteikties pilsētu iedzīvotāji, kas dzīvo privātmājās, rindu un dvīņu mājās, nelielās daudzdzīvokļu mājās, taču būtisks kritērijs ir, ka apkure līdz šim nodrošināta ar koksnes biomasu, akmeņoglēm vai kūdru.

Vēl būtiski ņemt vērā, ka ēkai jābūt apdzīvotai, investīciju veikšanai lietderīgajai platībai jābūt lielākai par 50 m² un ēkai jābūt nodotai ekspluatācijā vismaz 7 gadus un pastāvīgi ekspluatētai vismaz pēdējos 3 gadus.

Turklāt ēkas energoefektivitātes klase nedrīkst būt zemāka par E, kas ir viena no zemākajām klasēm, un siltumenerģijas jauda nevar pārsniegt 50 kW.

CFLA Projektu atlases departamenta Vides un digitalizācijas projektu atlases nodaļas vadītāja Madara Austriņa papildina: ”Lai pretendētu uz atbalstu, ir labi zināt kurināmā patēriņu pēdējo 3 gadu laikā. Ēkai jānodrošina, ka nepieciešamā siltumapgādes nominālā jauda nepārsniedz 50 kW.

Ja ēkas siltumenerģijas patēriņi nav zināmi, tad ar ekspertu palīdzību jāizstrādā energosertifikāts. Jāpiemin, ka limits atbalstam ir ne tikai pēc objektīvi nepieciešamās jaudas, bet arī deklarēto iedzīvotāju skaita.

Tas ir ar mērķi, lai tieši mājsaimniecības, to iedzīvotāji gūst praktisku labumu.”

Atbalsta intensitāte ir augsta un atkarīga no prioritārajiem risinājumiem. Piemēram, pieslēdzoties centralizētajai siltumapgādei, kas ilgtermiņā ir efektīvākais un ekonomiski pamatotākais risinājums tieši pilsētās, blīvi apdzīvotās apkaimēs, atbalsts sasniedz 95% no attiecināmajām izmaksām.

Siltumsūkņu iegādei un uzstādīšanai (pamata siltumapgādes risinājums) tas ir 85%, biomasas (granulu) katliem, kas piemēroti granulu kurināmajam, sasniedz 70%, savukārt ceturtajā uzsaukumā būs pieejams arī atbalsts gaisa-gaisa siltumsūkņa uzstādīšanai, kam paredzēts 50% atbalsts.

Tomēr kopumā finansējuma apmērs projektā nepārsniegs 4400 eiro uz vienu deklarēto iedzīvotāju mājsaimniecībā, kurā projekts tiek īstenots.

Finansējums tiks piešķirts četros projektu atlases uzsaukumos: pirmajā projekta iesniegums jāiesniedz līdz 25. jūlijam (pieslēgumiem centralizētajai siltumapgādes sistēmai), līgumu noslēgšanu nodrošinot 2023. gada rudenī/ziemā.

Otrais konkurss tiks izsludināts par siltumsūkņu iegādi un uzstādīšanu secīgi pēc pirmā 2023. gada vasarā, bet trešais uzsaukums būs par biomasas katlu nomaiņu (2023. gada rudenī).

Savukārt ceturtais konkurss būs 2024. gada pavasarī – tajā varēs pieteikties visi tie, kuri vēl nebūs paspējuši to izdarīt iepriekšējās kārtās.

Projekti mājsaimniecībām jāīsteno 24 mēnešu laikā, bet ne vēlāk kā līdz 2025. gada 31. decembrim. Projekta darbības varēja veikt, jau sākot no 2023. gada 7. aprīļa, tātad negaidot projekta iesniegšanu vai līguma noslēgšanu, taču jāņem vērā, ka projekts nedrīkst būt pabeigts, tātad parakstīts pieņemšanas-nodošanas akts par apkures risinājuma uzstādīšanu, pirms projekta iesnieguma iesniegšanas.

Pēc projekta pabeigšanas ēkas īpašniekam būs jānodrošina, ka iekārtas tiek atbilstoši ekspluatētas.

Ar atbalsta programmas palīdzību iecerēts motivēt iedzīvotājus domāt par savu dzīves vidi un pilsētas vides kvalitāti, kā arī esošo apkures iekārtu efektivitāti un tajās izmantotajiem energoresursiem, tai skaitā palīdzot sagatavoties jaunajai apkures sezonai.

Plašāka informācija par programmu un tās nosacījumiem www.cfla.gov.lv.