Ne vienam vien dārzkopim kukainītis, čakluma simbols, rada bažas, ka paša ieguldītais darbs nenesīs augļus, neraugoties uz to, ka skudras iznīcina arī dažādus kaitēkļus.

Latvijā mīt 50 skudru sugas, par laimi, cilvēka tuvumā apmetas tikai daļa.

Veidojot savus pūžņus, skudras var nedaudz izcilāt augu saknes, tādu nepatīkamu niansi apstiprina Latvijas Dabas muzeja vecākais entomologs Jānis Dreimanis.

Meža skudras, no kurām daļa ceļ apaļus pūžņus, parasti neapmetas mazdārziņos.

No mūsu kultūras kanona filmas “Limuzīns Jāņu nakts krāsā” pazīstamas ir dzēlējskudras – mīzenes, kas uzklupa Lāsmiņai.

Starp tām ir tādas, kas izšļāc skudrskābi, un skudras ar dzeloni, jo tās ir bišu un lapseņu radinieces. Tās dzeļ, kad aizsargājas, taču nieze parasti mitējas pēc pusstundas.

Melnā jeb dārzu, humusa skudra dzīvo augsnē un veido pūžņus.

Tomēr, salīdzinot ar citiem kaitēkļiem, sevišķi laputīm, skudru nodarītais ļaunums nav tas lielākais.

No dārzu entuziastiem dzirdēts gan tas, ka skudras šos kaitēkļus apēd, gan gluži pretējs apgalvojums, ka tās izvazā laputis no auga uz augu. Kā tad ir patiesībā?

Ir tā, ka uz skudru palīdzību var necerēt. Skudrām garšo saldas vielas, un laputis, kas izsūc augu sulu, no skudru pieskāriena izdala saldos pilieniņus.

Laputīm tas noderīgi, jo atbrīvojas no liekā šķidruma, savukārt skudras dabū saldu ēdienu.

Atšķirīgie kukaiņi veido simbiozi, un skudras ir ieinteresētas, lai tuvumā būtu salduma avots. Tās pat paņem laputis līdzi savos pūžņos un ļauj tur pārziemot.

Laputis vairojas ļoti strauji, tāpēc no vienas pa ziemu izmitinātas drīz vien rodas saldo pilieniņu devēju grupa.

Ja mārītes apēd laputis, tad skudras tās aizsargā, lai gan citus kukaiņus, piemēram, tauriņu kāpurus, labprāt apēd, tādējādi augus no tiem pasargājot.

Ja skudras vēlas dzīvot dobē, cilvēks var vienīgi fiziski pajaukt pūznīti. Skudrām patīk saules apspīdētas vietas, tāpēc kukaiņu apsēsto teritoriju var noēnot. Mīnuss – līdz ar to tiek noēnoti arī augi.

J. Dreimanis savā dārzā ar skudrām speciāli necīnās, vienkārši dara visu, kas jādara, – kopj, ravē, apkaplē.

Entomologs ir par to, lai ar ķīmiskiem līdzekļiem pret skudrām nevēršas.

Puķu dobē vēl varbūt to var, bet ķīmija ēdamu augu dobē atsauksies uz pašu cilvēku un būs mazefektīva, tad vajadzētu ļoti lielu daudzumu.

Bet kas liek skudrām nākt uz mūsu mājām un birojiem? Visbiežāk iemesls ir barība, ko vienas skudras ir uzgājušas un devušas signālu citām, ka te var nākt pakaļ un nest uz pūzni.

Spraugas un koksngraužu izēstas ejas koka ēkās kļūst par skudru dzīvesvietu, jo koks saulē uzsilst un pūznis ir pasargāts no lietus.

Ja skudras ielien telpās, vienkāršākais veids, kā no tām atbrīvoties, ir atrast spraugas un tās aizdarīt.

Bieži vien skudru invāzija ir sezonāla.

J. Dreimanim pašam bijis tā, ka pavasaros uz pāris nedēļām skudras no dārza ienāk mājā, jo dabā vēl nav pietiekami daudz barības. Tad tās ir gatavas mērot arī lielākus attālumus no pūžņa.

Vēlāk, kad no zemes izlīduši un attīstījušies kukaiņi, parādījušies kāpuri, skudras tiek pie vieglāk pieejamas barības pūžņa tuvumā un cilvēkus netraucē.

Uzziņai

Kā izskaust skudras

• Ja pūznis nav liels, ņemot talkā lāpstu un spaini vai ķerru, to var pārvietot no dobes uz dārza malu.
• Regulāra zemes rušināšana liek kukaiņiem meklēt mierīgāku vietu.
• Kafijas biezumi, dzeramā soda, sāls un kanēlis uz skudru ceļiem traucē tām orientēties un liek mainīt virzienu.
• Iedēstiet pētersīļus, lavandas, kliņģerītes, rozmarīnu, biškrēsliņus, ķiplokus – šie augi skudrām nepatīk.
• Uzlieciet dārzā putnu būrīšus, lai skudras apēd strazdi, zīlītes, sarkankrūtīši un citi lidoņi.

Avots: Dārznīca.lv