“Bērnībā reņģes un skumbrijas bija vienīgās zivis, kas man garšoja. Reņģes gan cepa, gan marinēja. Ceptās ēdām ar vārītiem kartupeļiem un biežāk, bet marinētās vairāk bija kārums,” atceras Dienvidkurzemes novadā dzīvojošā Inguna Bārteniece.

“Augot ilgi biju pārliecināta, ka lielās ir reņģes, bet mazās pilnīgi citas zivis – strimalas.

Pie tā vecvecmamma un vecvectēvs vainīgi, jo viņi par sīkajām reņģēm teica: “Atkal strimalas vien ir.””

Nu Inguna pie zivju ēdieniem var radināt savas atvasītes; viņai jau pasen ir pulciņš mazbērnu. 

“Šīs faktiski vienīgās zivis, ko varam dabūt no Baltijas jūras vairumā. Tās Latvijā arī vienas no populārākajām – aiz siļķes un skumbrijas,” tā novērojusi uzņēmuma “Vienā laivā” pārstāve Heidija Oficiere.

Viņas teikto apliecina Jūrmalciema zvejnieks Oskars Kadeģis: “Lētākās zivis, cilvēki pērk.”

Tā kā reņģe ir siļķu ģints zivs, to var ēst tāpat kā siļķi – iemarinēt un ar kartupeļiem, ar biezpienu, var likt uz maizes, arī ēst vienu pašu; kā nu kuram garšo.

Latviskais variants ir ceptas reņģes vai marinādē, bet var arī sacept uzkodā kā frī kartupeļus, klāt mērcīte, un ir ļoti garšīgi.

Līdzīgi, kā gatavo mencu mērci, var ar reņģēm – gan tomātu mērcē, gan saldajā krējumā.

Karsti kūpinātas reņģes lielākoties ēd, kādas tās ir. Tikai ēšana nav vienkārša, jo kūpina ar visām iekšām un galvu, jāloba kā saulespuķu sēkliņas.

Ja pircējs svaigā reņģē atrod ikrus vai pieņus, tos droši var uzcept, ielikt tomātu mērcē, būs garšīgi. Ikrus apviļā miltos, fritē, un tie paliek kraukšķīgi, tādas bumbiņas, ka mutē sprakšķ.

Reņģes iecienītas arī tāpēc, ka tās garšīgas, bez īpatnējās zivīm raksturīgās piegaršas.

Tik daudz, ka cepot gan ļoti smaržo, aromāts nav noturams virtuvē vien. Šo smaržu cits dēvē par smaku, un tā arī ir mīnuss, kāpēc cilvēki negrib reņģes ēst.

Zivs garša atkarīga no tās lieluma. Mazāka reņģe ir labāka – garšīgāka, sulīgāka. Zivs var pāraugt un tad ir pasausa. Vidējais izmērs ir pats labākais. Tāda, tikko izcepta silta, ar uzbērtu sāli ir ļoti garda.

H. Oficiere iesaka cept, apviļājot kukurūzas, nevis kviešu miltos, jo tad tik ļoti nesadeg. Garšvielu uzber pēc cepšanas, kad zivs silta. Pietiek ar sāli, var arī mazliet uzkaisīt piparus. Ja gribas vairāk garšas akcentu, izvēlas speciālas garšvielas vai to maisījumu.

Receptes

Reņģu kroketes

Nepieciešams 500 g reņģu filejas (ar ādu, bez centrālās asakas), 200 g vārītu kartupeļu, 150 g ceptu sīpolu, sāls, pipari pēc garšas, rīvmaize, 1 l eļļas.

Samaļ vai sablendē reņģu filejas, kartupeli un sīpolus, pievieno garšvielas. Veido bumbiņas sev tīkamā izmērā un apviļā rīvmaizē.

Fritē uzkarsētā eļļā, kamēr zeltaini brūnas. Pasniedz ar salātiem un mērci, kāda pašam garšo.

Marinēta reņģu fileja

Būs vajadzīgs 500 g reņģu filejas, 500 g jauno kartupelīšu, 300 g biezpiena, 100 g krējuma, lociņi, dilles, 500 ml ūdens, 1 ēd.k. sāls, 1 ēd.k. cukura, 1–2 ēd.k. etiķa esences, lauru lapa, smaržīgie pipari.

Ūdeni, sāli, cukuru un esenci sajauc kopā, un tajā liek marinēties reņģu filejas ar ādu, atstāj uz 24 stundām.

Ne līdz galam izvāra kartupelīšus ar visu mizu. Sagriež daiviņās, tad fritē vai cep uz pannas eļļā. Sajauc biezpienu, krējumu, zaļumus un sāli, piparus pēc garšas.

Ņem marinētās reņģu filejas, novelk tām ādu. Servē ar ceptiem jaunajiem kartupeļiem un zaļumu biezpienu.

Avots: ”Vienā laivā”

Reņģu filejas tartars

Jāsagādā 300 g reņģu filejas, 100 g ābolu, 10 g svaigu diļļu, 30 g sarkanā sīpola, sāls, pipari pēc garšas, 20 g citronu sulas, 30 g pirmā spieduma ollīveļļas, piparu lāsītes.

Reņģu filejām norauj ādu, ļoti smalki sakapā. Nomizo ābolu un smalki sagriež kubiņos, aplej ar pusi citronu sulas. Sakapā dilles un sarkano sīpolu.

Visu saliek kopā, pievieno eļļu, sāli, piparus un citronu sulu pēc garšas. Pasniedz uz mājās ceptas maizes ar biezu sviesta kārtu, kam uzliek tartaru, dekorē ar piparu lāsītēm un dillēm.

Avots: gardedis.lv

Pienā sautētas reņģes

Vajadzēs 800 g reņģu, 2 glāzes piena, 2 sīpoli, sāls, pipari, lauru lapas, 70 g sviesta, zaļumi.

Reņģes izķidā, liek veidnē, pārkaisa ar sasmalcinātiem sīpoliem, sāli, pipariem un lauru lapām, pārlej ar pienu, pārliek ar sviesta piciņām.

Veidni stingri aizvāko un reņģes cepeškrāsnī sautē. Gatavas liek dziļākā šķīvī, pārkaisa ar sasmalcinātiem zaļumiem.

Pasniedz ar vārītiem kartupeļiem.

Sāļā plātsmaize

Ņem 250 g kārtainās mīklas, 1 olu, 1 ēd.k. olīveļļas, pusi sīpola, ķiploka daiviņu, 6 ēd.k. tomātu mērces, 1 ēd.k. sarkanvīna, etiķi, šķipsnu sāls, šķipsnu melno piparu, 6 reņģes, eļļu (reņģēm), zaļumus.

Nedaudzatlaidina kārtaino mīklu un ieklāj uz cepamā papīra cepamajā formā, liek līdz 190°C sakarsētā cepeškrāsnī un cep 15 minūtes.

Smalki sagriež sīpolu un ķiploku, apcep eļļā, līdz tie kļūst caurspīdīgi. Iemaisa tomātu mērci, sarkanvīna etiķi un sakarsē; ja nepieciešams, pievieno sāli un piparus.

Reņģu liemeņus apsmērē ar eļļu un apkaisa ar sāli. Uz apceptās maizītes, atstājot maliņu brīvu, liek sagatavoto tomātu mērci, pa virsu – reņģes, šauj cepeškrāsnī un cep apmēram 15 minūtes.

Pasniedzot rotā ar zaļumiem un sīpolu ripiņām.

Avots: tasty.lv

Kūpinātu reņģu pastēte trīs versijās

Reņģu vēdera filejai izņem asakas, pievieno 70–80 g mīksta sviesta, smalki sagrieztas dilles, melnos piparus, sāli, ēdamkaroti olīveļļas un nedaudz citrona sulas.

Visu ar dakšiņu saspaida, līdz izveidojas viendabīga masa.

Šādu pastēti var pildīt groziņos, likt uz grauzdētas maizes un ķiploku grauzdiņiem, iesaka Aigars Jansons.

Vietnē gardedis.lv tikmēr iesaka reņģes notīrīt, izlasīt asakas, tad zivis viegli apcept sviestā.

Tad tās gaļasmašīnā samaļ kopā ar mizotiem izvārītiem kartupeļiem un masu labi sajauc, pieliekot pēc garšas sāli, cukuru, sinepes, tomātu biezeni un sasmalcinātas pētersīļu lapiņas.

Ja vēlas, lai masa būtu vieglāka, var pielikt klāt arī nedaudz eļļas vai rūgušpiena.

Bet Kristīne Kuļešova reņģēm pievieno sviestā apceptus puravu gredzentiņus un olīveļļu, visu sajauc pastētes konsistencē.

Šādu pastēti var ēst vienkārši mājas maltītē, kā arī grezni pasniegt uz mazām ballīšu sviestmaizītēm.

Tās grezno ar citrona šķēles daļiņu vai ar dilles gabaliņu, var ar lokiem, ar puravu.