Uzietās senās receptes pārsvarā atšķīrušās ar saimnieču gatavošanas paņēmieniem un ieviestajām nelielajām modifikācijām.

Tradīciju burtnīcu kopā sagatavojušas “Serdes” pārstāves Signe Pucena un Ieva Vītola, un tajā ir apkopoti stāsti par senāku un vēl joprojām tautā iecienītu ēdienu gatavošanu Dienvidkurzemes teritorijā.

Iesākumā autores interesējušās par sklandraušu un skābputras gatavošanas un ēšanas pieredzes stāstiem, taču izdevumu papildināja arī ar citiem tradicionāliem ēdieniem.

Pētnieces par Dienvidkurzemes kulināro mantojumu uzzināja no saimniecēm Rucavā, Ķāķišķē, Bārtā, Otaņkos, Dunikā, Skrundā, Kazdangā, Mazbojās, Aizputē, Dunalkā, Rāvā, Jūrkalnē, Zirās un Alsungā.

Tur atklājās, ka joprojām daudzās mājās, īpaši vasarā, tiek vārīta skābputra, gatavots auzu ķīsenis.

No rāceņiem jeb kartupeļiem top kuģelis, kartupeļu kukulīši, apķezināti rāceņi un bimbaltīre. Un galdā joprojām tiek celtas gan saldās klimpas, gan sāļie ķiļķeni. Savukārt no bērnības kāds vēl atminas čurbuli.

“Mēs vairāk pievērsāmies tieši senajiem ēdieniem un to bērnības garšu, ko cilvēki atceras un vēl joprojām gatavo. Tur parādījās ļoti dažādas lietas,” stāsta S. Pucena.

Viens no populārākajiem ēdieniem un arī visizteiktākais kopsaucējs dažādām novada vietām ir skābputra. S. Pucena atzīst, ka tas, ka to vēl joprojām gatavo un ceļ godā, viņu un kolēģus pārsteidza.

“Mēs paši arī ar kolēģiem atcerējāmies daudzas sen aizmirstas lietas. Piemēram, to, cik vienkārši mēdz būt ēdieni.

Atceros, ka vasarās bērnībā našķējos ar gurķi, kas apbērts ar cukuru. Tāpat cieņā bija arī baltmaize ar krējumu un cukuru. Par smalkākiem ēdieniem jau uzskatīju bērnībā ēstās klimpas – rabarberu, melleņu, ābolu,” aizputniece klāsta.

Par mīļāko seno ēdienu viņai gan ir grūti lemt.

“Mēs visus, protams, nepagaršojām, jo vairāk nodarbojāmies tieši ar šo stāstu vākšanu, nevis likām saimniecēm gatavot. Bet mūsu kolektīvā atdzīvinājām skābputru, ko mēs arī esam paši bērnībā ēduši un vecāki, vecvecāki ir gatavojuši. Tas bija piemirsies. Šad un tad skābputru gatavojam un piedāvājam arī “Serdes” apmeklētājiem.

Un otrs tāds ēdiens ir bimbaltīre, ko mēs Rucavā garšojām. Ar kolēģiem konstatējām, ka mēs arī paši savu ģimeņu ēdienkartēs esam tādu ieviesuši. Tie ir kopā samaisīti kartupeļi ar zaļumiem un ceptu gaļu.”

Receptes

Ābolu klimpas

Pagatavošanai vajadzēs 600 g skābu ābolu, 100 g cukura, vienu olu, glāzi miltu un saujiņu rozīņu.

Vispirms ābolus nomizo un sagriež mazākos gabaliņos. Sagrieztos ābolus ber aptuveni litrā ūdens. Klāt pieber arī rozīnes un liek vārīties.

Pa to laiku gatavo klimpu mīklu. Olu sakuļ ar tējkaroti cukura. Klāt pieber arī glāzi miltu. Stingrai olas un miltu masai pa druskai klāt pielej aptuveni vienu trešdaļu glāzes auksta ūdens. Mīklai jābūt diezgan pašķidrai.

Kad āboli katlā izšķīduši, tiem klāt pieber aptuveni četras ēdamkarotes cukura. Tad ābolu virumā var sākt veidot klimpas – ar slapju karoti paņem nelielu mīklas daudzumu un to iegremdē izšķīdušajos ābolos, līdz klimpa pati nokrīt no karotes.

Kad katliņš ir pilns ar klimpām, tās atstāj pavārīties aptuveni trīs minūtes. Kad plīts izslēgta, klimpas atstāj ievilkties uz aptuveni desmit minūtēm, līdz tās piebriest.

Ābolu klimpas var pasniegt gan siltas, gan arī aukstas.

Avots: fotoreceptes.lv

Putraimbiezputra

Vajadzēs ūdeni, putraimus un pienu. Savukārt piedevām nepieciešama gaļa pēc izvēles, sīpoli, sviests un iecienītākās garšvielas gaļai, ja tās nepieciešamas.

Nomazgā un ūdenī vāra putraimus. Kad putraimi gandrīz mīksti, tad tiem uzlej pienu un turpina vēl vārīt, līdz viss paliek balts.

No uguns ņem nost tad, kad piens ir izvārījies un sabiezējis, bet putraimi palikuši mīksti.

Tad sacep gaļu ar smalki sagrieztiem sīpoliem un sviestu, ko pieēd pie biezputras.

Avots: Tradīciju burtnīca ”Ēdieni Dienvidkurzemē”

Ķīsenis

Sagādā ūdeni, auzu pārslas, cukuru un piedevas pēc izvēles.

Ar ūdeni aplej auzu pārslas, lai tās izmirkst, un atstāj uz pāris dienām ieskābt. Pēc tam, izmantojot sietu, auzu pārslas nokāš, bet nokāsto šķidrumu liek vārīties.

Vārot putru, tai  var piebērt cukuru. Pēc izvēles klāt var pielikt arī smiltsērkšķu džemu.

Avots: Tradīciju burtnīca ”Ēdieni Dienvidkurzemē”

Čurbulis

Ņem rupjmaizi (vēlams lauku), cukuru un aukstu ūdeni.

Rupjmaizi sagriež mazākos kubiņos. Tad tiem klāt pieber cukuru un pārlej ar ūdeni. Visu samaisa un atstāj ievilkties, kamēr ūdens sāk nedaudz mainīt savu nokrāsu.

Čurbulim iesaka izmantot pastāvējušu un pacietu maizi, nevis svaigu, jo tā ūdenī var palikt par putru.

Avots: santa.lv

Kuģelis

Būs nepieciešams 1,5 kg miltainas šķirnes kartupeļu, 200 g žāvētas cauraugušas cūkgaļas, 1 sīpols, 2 ēdamkarotes kviešu miltu, sāls.

Savukārt pasniegšanai noderēs skābais krējums, brūkleņu ievārījums un garšaugi.

Sāk ar to, ka cepamo formu iesmērē ar taukvielām. Tad nomizo sīpolu, kuru kopā ar gaļu sagriež mazos kubiņos un apcep uz pannas.

Nomizo kartupeļus un tos sarīvē uz rupjās rīves. Pēc tam kartupeļu masai ātri pievieno kviešu miltus (vai olu), sīpolus un gaļu, šķipsniņu sāls. Visu labi samaisa un pārliek cepamajā formā.

Cep 180 grādos krāsnī apmēram stundu, bet ēdiena gatavību var pārbaudīt ar koka irbulīti – ja masa vairs nelīp pie kociņa, tad kuģelis gatavs.

Pasniedz karstu ar krējumu, brūkleņu ievārījumu vai sakapātiem zaļumiem pēc izvēles.

Avots: garsigalatvija.lv

Uzziņai

Kā pagatavot skābputru?

Skābputras pagatavošanai būs nepieciešams 1,5 l ūdens, 100 g miežu putraimu, 200 g rūgušpiena un šķipsna sāls.

Vispirms verdošā ūdenī ieber putraimus un sāli. Tad tam ļauj 2 minūtes vārīties un noputo, kad tas ir nepieciešams.

Ar karoti ieliek rūgušpienu un lēni maisa, līdz izveidojas kunkuļi. Pēc tam katliņu noņem no plīts. Siltu skābputru pasniedz ar saldo vai skābo krējumu. Putru uzturā var lietot gan karstu, gan aukstu.

Skābputru var ēst vairākas dienas, un jo ilgāk tā stāvēs, jo skābāka kļūs. Taču, ja putra paliek par skābu, to var atsvaidzināt ar svaigu pienu.

Avots: suiti.lv