Savu kulta ēdiena statusu Rietumeiropā vafeles iekaroja viduslaikos, kad tika izkopta vafeļu recepte un vafeles tika ceptas katrā mājā.

Noskatījās no bitēm

Nu jau vafeles kļuvušas par gandrīz ikdienas ēdienu, turklāt tās bauda gan sāļas, gan saldas, tāpat vafeļu pildījums ir tik dažāds, cik dažādas ir ēdāju gaumes.

Plānās, trauslās vafeles pirmo reizi tika pārbaudītas tik sen, ka vēsture nav saglabājusi konditora vārdu pēcnācējiem.

Katra tauta sniedza savu ieguldījumu receptes un kraukšķīgā deserta nosaukuma sagatavošanā. Vispirms senie grieķi, pēc tam vācieši, briti, čehi, holandieši veica korekcijas gan vafeļu sastāvā, gan vārdā.

Vafeles savu nosaukumu ieguvušas no vācu vārda Waffel, kas nozīmē šūnveida šūna, jo šīs delikateses cepšanas trauka nospiedums atgādināja medus šūnas.

Cits rakstisks vēstures avots no 13. gadsimta norāda uz vafeļu izcelsmi vācu valodā. Līdz 15.–16. gadsimtam Eiropā vafeles kļuva pieejamas tikai cēlu cilvēku un karaļu pārstāvjiem.

Receptes tika glabātas visstingrākajā veidā, par to atklāšanu tika noteikts bargs sods līdz pat nāvessodam.

Pēc vairākiem gadsimtiem karstas vafeles tika pārdotas tieši uz ielām, visi varēja redzēt, kā acu priekšā tiek cepti aromātiski, plāni, slāņaini konditorejas izstrādājumi.

Holandi dēvē par moderno vafeļu dzimteni, 20. gadsimta vidū holandiešu ceļotāji no ASV, kur tajā laikā bija īsts vafeļu uzplaukums, atveda vafeļu recepti, vēsta interneta vietne internoteka.com.

Izejvielas var variēt

Amerikā vafeles ieveda svētceļotāji, kuri devās uz Masačūsetsu. Tikai 1930. gadā kāda Kalifornijas ģimene apvienoja vafeļu maisījumu, elektrību un atjautību, lai izdomātu veidu, kā masveidā ražot vafeles un kā padarīt šo produktu par brokastu sastāvdaļu.

Brāļi Frenks, Tonijs un Sems Dorsi izgudroja ātro vafeļu maisījumu un izstrādāja konstrukciju, ar kuras palīdzību stundā izcepa tūkstošiem vafeļu, kas bija gatavas sasaldēšanai un nosūtīšanai, savukārt raksta nra.lv.

Mīklas recepšu ir daudz, katrai valstij ir savas nacionālās īpatnības. Daudzviet svin arī Vafeļu dienu.

1869. gada 24. augustā Ņujorkas štata iedzīvotājs Kornēlijs Svartuts patentēja savu izgudrojumu – pirmo pannu vafeļu cepšanai. Tiesa, šajā dienā Amerikā necep kraukšķīgas vafeles, bet tādas kā pankūciņas, ko pasniedz ar kļavu sīrupu un ievārījumu.

Savukārt Zviedrijā Vafeļu diena ir martā, kad vistas laukos pēc garās ziemas atsākušas dēt olas, bet govis sāk dot vairāk piena. Tā kā piens un olas ir vienas no svarīgākajām vafeļu izejvielām, šajā dienā esot jāēd vafeles.

Biezās beļģu vafeles noteikti garšos gan bērniem, gan vecākiem.

To pagatavošana ir gaužām vienkārša, un tās varam padarīt uzturvielām bagātākas, gan izmantojot dažādu veidu miltus, gan izvēloties veselīgus un garšīgus dekorējumus.

Rīdzinieku Smildziņu ģimenē visiem garšo vafeles. Kustības ””Rimi” bērniem” vēstneši atklāj, ka vafeles izcept prot pat bērni. ”Tas ir vienkārši!” viņi uzsver un demonstrē, ka tā saukto beļģu vafeļu receptes var būt arī no mandeļu, ķirbju, kukurūzas miltiem un pat no frī kartupeļiem!

”Parasti vafeļu receptes ir diezgan vienkāršas, tāpēc iesaku tās iemācīt bērniem un ierādīt, kā droši apieties ar vafeļu pannu,” rekomendē Lība Smildziņa.

Viņa norāda, ka vafeļu mīklu var pagatavot arī iepriekšējā vakarā – tad pat darbdienas rītā var celt galdā siltas vafeles, kā arī paņemt tās līdzi uz skolu pusdienu kārbiņā.

Labām vafelēm vajag daudz sviesta

Šefpavāre Svetlana Riškova intervijā portālam lsm.lv ieteikusi parastajiem miltiem pamēģināt pievienot arī griķu vai auzu miltus, lai izmēģinātu citu garšu ierastajām vafelēm. Klasiskās beļģu vafeles ir pagatavojamas no olām, piena, miltiem un sviesta.

Kā atklāj S. Riškova, mutē kūstošu beļģu vafeļu būtiskākā sastāvdaļa ir labs saldkrējuma sviests, kas izkausēts un pievienots pārējai vafeļu masai.

Tas palīdzēs ne tikai pagatavot perfektu vafeļu mīklu, bet padarīs tās mīkstas iekšpusē un kraukšķīgas ārpusē.

Taču gardas beļģu vafeles varam pagatavot, arī neizmantojot tradicionālās sastāvdaļas, kā govs pienu, olas un sviestu. Govs pienu var aizvietot ar augu, piemēram, kokosriekstu vai auzu, pienu, tas piešķirs vafelēm arī patīkamu garšas niansi. Savukārt sviesta vietā var izmantot neitrālas garšas eļļu, piemēram, rapšu vai kokosriekstu.

Lai pagatavotu beļģu vafeles bez olām, noderēs uzbriedinātas, sasmalcinātas linsēklas. Tā būs vislabākā saistviela tad, ja pirms lietošanas tās uzbriedina ūdenī proporcijā 1:3.

Vafeļu dekorēšanai vasarā noteikti var izmantot sezonālās ogas, tāpat vafeles var pasniegt arī ar dažādiem krēmiem, mērcēm vai riekstu sviestu.

Lielisks krēms var tapt no putukrējuma un krēmsiera vai grieķu jogurta un biezpiena, bet vispār jau vafeles ir īstais ēdiens brīvām improvizācijām.

RECEPTES

Frī kartupeļu un siera vafeles

Vafeles no frī kartupeļiem un siera ir laba izvēle, kad ciemos nāk draugi – tādas var viegli un ātri pagatavot. Ideāli garšo ar svaigiem salātiem, krējumu, bekonu, laša fileju.

Vajadzēs saldētus frī kartupeļus un sarīvētu sieru. Saldētos kartupeļus atlaidina aptuveni 10 minūtes. Uzkarsētā vafeļu pannā bagātīgi liek kartupeļus. Virsū uzber sieru. Cep vafeles zeltaini brūnas.

Mandeļu un ķirbju miltu biezās vafeles

Ķirbju miltu dēļ vafeles iegūst zaļganu nokrāsu, un tas izskatās interesanti.

Būs nepieciešams 200 ml piena, 3 olas, 100 g sviesta, 1 tējk. sodas, 1 tējk. cepamā pulvera, 100 g brūnā cukura, 200 g mandeļu miltu, 200 g ķirbju miltu.

Uzkarsē pienu, pievieno sviestu. Olām pieber cukuru, miltus, cepamo pulveri, sodu. Mīklu rūpīgi samaisa, pielej siltu pienu. Vafeles liek cepties uzkarsētā pannā.

”Našķoties” Zanes vafeles

Lai pagatavotu 4 lielas vai 20 mazas vafeles, vajadzēs 260 g kviešu miltu, 440 ml piena, 70 g kausēta sviesta, 3 olas, 80–100 g cukura, 2 tējkarotes cepamā pulvera, šķipsniņa sāls, vaniļas ekstrakts vai vaniļas cukurs, sviests pannas ieziešanai.

Atdala olu baltumus no dzeltenumiem. Olu baltumus ar mikseri sakuļ, līdz tie kļuvuši mazliet gaisīgi, tad lēnām pievieno cukuru un turpina kult, līdz tie pārvērtušies stingrās putās. Olu dzeltenumiem pievieno sāli, izkausēto sviestu, vaniļas cukuru vai vaniļas esenci, cepamo pulveri, miltus un pienu.

Olbaltuma putas iecilā tajā bļodā, kurā šobrīd jau atrodas visa mīkla – vispirms pusi no visām putām, tad otru pusi – tādā veidā vislabāk izdosies saglabāt mīklas gaisīgumu.

Mīklu lej ar sviestu ietaukotā karstā vafeļpannā un cep brūnas vafeles. Vafeles pasniedz ar visu, kas vien kārojas, var saldu vai sāļu.

Kukurūzas miltu un lazdu riekstu krēma vafeles

Šīs šokolādīgās vafeles iesaka ēst ar saldējumu, putukrējumu, saldētām ogām vai svaigi vārītu augļu ievārījumu, bet lieliski garšo arī bez piedevām.

Jāsagādā 3 olas; 200 g jogurta bez piedevām; 2 ēd.k. šokolādes un lazdu riekstu krēma; šķipsniņa kanēļa; 50 ml eļļas; 100 g kukurūzas miltu; 150 g pašbriestošo miltu.

Olas sakuļ ar jogurtu un lazdu riekstu krēmu. Pievieno kanēli, eļļu un mīklu rūpīgi samaisa. Pieber abu veidu miltus un samaisa vijīgā masā. Vafeles liek cepties iepriekš uzkarsētā pannā.