Mērces ir tās, kas ēdienam piešķir papildu garšas nianses, ēdiens kļūst garšīgāks, pieaug kaloriju vērtība, kā arī maltīte kļūst sulīgāka.

Karstās mērces

Brūnā mērce

Tā ir viena no diviem silto mērču veidiem. Lai arī šai mērcei ir atsevišķa pagatavošana, to mēdz saukt arī par cepešmērcīti.

Uz pannas vai katlā sakarsētās taukvielās apcep nedaudz smalki sagrieztu sīpolu, rīvētu burkānu, pētersīļa zaļumiņus vai saknes gabaliņus (ļoti nedaudz, jo spēcīgs aromāts).

Kad šie apcepti, pievieno aptuveni ēdamkaroti tomātu biezeņa (var arī nepievienot).

Pielej nepilnu pusglāzi brūnā buljona (ko pirms tam pagatavo cepeškrāsnī no kauliem, garšsaknēm un ūdens).

Pievieno kviešu miltus un vāra aptuveno 30–45 minūtes uz nelielas liesmas. Pēc tam nokāš, pievieno sviestu, cukuru, sāli un uzkarsē.

Šai mērcei var pievienot arī sviestā apceptas un nedaudz etiķī apsautētas sīpolu ripiņas.

Brūno mērci var arī savienot ar sarkano sauso vīnu – pielej mērcei 15 gramus (uz 100 gramiem mērces) un pieliek sviestu, uzkarsējot līdz vārīšanās temperatūrai.

Mērci pasniedz maltītē, kurā ir gaļas filejas, cepetis un vārīts šķiņķis.

Baltā mērce

Šis mērces veids ir atpazīstams, jo biežāk pasniedz pie kartupeļiem, rīsiem, grūbām.

Tātad uz pannas apcep sasmalcinātus sīpolus un pētersīļus. Šim nolūkam izmanto sakarsētu sviestu vai margarīnu.

Pēc tam pielej buljonu, pievieno piparus, lauru lapas un vāra 15–30 minūtes. Tad izkāš, pievieno sāli, sviestu un uzkarsē.

Krējuma mērce

Uz pannas taukvielās izkarsē kviešu miltus, pievieno apmēram 80–100 gramus skābā krējuma, sāli un vāra līdz 10 minūtēm, līdz mērce iegūst garšu un smaržu.

Pasniedz pie dārzeņu, gaļas vai zivju ēdieniem.

Krējuma mērcei var uztaisīt asāku versiju, ja tai pievieno smalki sarīvētus mārrutkus, ko apcep sviestā, nedaudz pievienojot etiķi, sāli, cukuru, un sautē apmēram 5 minūtes.

Pēc tam pievieno atsevišķi uztaisītajai krējuma mērcei un uzvāra.

Sēņu mērce

Miltus sviestā izkarsē, pielej buljonu (var taisīt arī no apceptām sēnēm un ūdens). Tad pievieno sasmalcinātus, sviestā apceptus sīpolus un baravikas vai šampinjonus, sāli un šo masu uzvāra.

Sēņu mērce būs izcils gardums pie vārītiem kartupeļiem, makaroniem, putraimu un grūbu, kā arī dārzeņu ēdieniem.

Speķa mērce

Sīkos gabaliņos sagrieztu speķi vai cauraugušu kūpinātu gaļu apcep kopā ar sīpoliem. Pieliek kviešu miltus un grauzdē, līdz tie kļūst dzeltenīgi.

Pielej ūdeni vai buljonu un vāra 15–20 minūtes. Pievieno skābo krējumu, citronskābi, sāli, nedaudz cukura un atkal uzvāra.

Lieliska piedeva rupjmaizei, dārzeņu, pākšaugu un makaronu ēdieniem.

Aukstās mērces

Siļķu mērce

Lūk, šo mērci noteikti gribēsies vēl un vēl. Oriģinālā to ēd ar vārītām vai vārītām un apgrauzdētām grūbām vai karstiem kartupeļiem, taču šito gardumu var likt vēderā karotēm vien!

Interesantākais, ka oriģinālajā receptē nav klāt siļķes, taču personīgi ieteikums no manis – var un vajag arī pašu zivi, tikai ar nosacījumu, ka ņem nevis siļķi eļļā, bet vislabāk parasto sālīto siļķi, kuru izķidā.

Ņem 800 gramus kārtīga skābā krējuma, kuram pievieno smalki sagrieztus sīpolus, marinētus gurķus, mazliet sinepju un etiķa (nav obligāti) un labi samaisa.

Ja liek smalkos gabaliņos sagrieztu siļķi, tad nav nepieciešami marinēti gurķi.

Mērci var papildināt ar zaļumiem – dillēm un lociņiem.

Paštaisītā ķiploku mērce

Mērces daudzums uz vienu veikalā nopērkamo krējuma iepakojumu (200 grami).

Ķiploku spiedē vai ar piestu saspiež aptuveni 3–5 ķiploku daiviņas.

Pievieno šķipsnu sāls, mazliet svaigu, smalki sagrieztu diļļu, visu kārtīgi izmaisa, var pat paklapēt, lai ķiploku un diļļu aromāts izsūcas cauri krējumam.

Tomātu mērce

Katliņā olīveļļā ieliek sautēties veselus tomātus – iesākumam, mērces gatavošanas pamēģināšanai pietiks ar diviem līdz trijiem nelieliem šiem ogdārzeņiem.

Kad tie sāk čurkstināties, uzlej glāzi ūdens, pievieno lauru lapas, apaļos smaržīgos vai melnos piparus, vienu šķēlīti sīpola, vienu daiviņu ķiploka, var mazliet sarīvētas selerijas saknes un uz lēnas uguns vāra, līdz ūdens notvaikojis.

Vajadzētu būt, ka tad tomātu miza atlec nost (gatavības pakāpi var pateikt no tā, ka miziņa ieplaisājusi).

Tad norauj nost mizu un gatavo masu atstāj atdzist. Atdzisušu sablendē vai arī traukā ar vāku krata, kamēr tomāti izšķīduši.

Ideāla piedeva karstiem zivju un gaļas ēdieniem.

Uzziņai

– Kā šķidrumu mērcēm izmanto buljonu vai novārījumus, kā arī pienu, krējumu, augu eļļu.

– Šķidrumu sabiezina ar kviešu miltiem, ko izkarsē taukvielās kopā ar garšaugiem. Kāpēc tie jāizkarsē? Lai mērcēm nebūtu miltu piegaršas.

– Mērču pagatavošanā izmanto garšvielas, garšsaknes, dārzeņus.

– Buljonu mērcēm gatavo no cepeškrāsnī kopā ar garšsaknēm apceptiem kauliem, kas izsautēti ūdens un garšvielu maisījumā.

Kas ir šļuka, šķipsna, naža gals?

Šķipsna – tik daudz, cik iespējams satvert piecos pirkstos, tos saliekot kopā. Šķipsnās mēra sāli, maltas vai kaltētas garšvielas. Tas ir aptuveni 2 grami.

Šļuka – šķidruma daudzums, kas pielīst ēdienam, strauji pagāžot uz leju pudeli un tikpat strauji paceļot atpakaļ stāvus.

Šļukās mēra vīnu vai jebkuru citu alkoholisko dzērienu, kas jāpievieno ēdienam nelielā daudzumā, arī eļļu, pienu sojas un citu mērci. Šļuka ūdens – aptuveni 40 grami.

Naža gals. Tā kā naži pēc formas atšķiras, tad arī izpratne par šo mērvienību var būt dažāda, jo to ietekmē arī katra cilvēka izpratne, kur naža gals beidzas.

Ar to mēra sāli, maltos piparus, cepamo pulveri, sinepes, mārrutkus jeb ļoti spēcīgas piedevas, ko pievieno ēdienam nelielā daudzumā.

Sauja – tik, cik var paņemt vienā plaukstā: riekstus, žāvētus augļus un ogas.

Riekšava – produktu daudzums, ko var noturēt kopā saliktās plaukstās.

Avots: Ēdamgrāmata