Pieredzē dalās liepājniece Maija Kārkliņa, kurai, kā pati saka, piederot pavisam maziņš, bet bagāts dārziņš. Tajā vairākās dobēs aug garšaugi, kas pašai mīļi un ģimenē iecienīti.

Ļoti patīkot rozmarīns, bet tam kaitē Latvijas aukstās ziemas, tāpēc vairāki augi sastādīti lielos podos. Ziemā šim mūžzaļajam augam vieta mājas verandā jeb ziemas dārzā.

Lielisks un neatkārtojams aromāts piemīt bazilikam, kas augot kā zem klajas debess, tā siltumnīcā. To parasti izmanto pesto gatavošanai.

Gandrīz tikpat jaudīgs aromāts piemītot raudenei, ko dēvē arī par oregano. Taču esot jāuzmanās no raudeņu vairotiesprieka.

Dārziņa saimniece dalās pieredzē:

“Kad tās izsējas, tad aug kā trakas un gatavas pārņemt vai visu teritoriju!”

Šogad nolēmusi mēģināt ieaudzēt ārstniecisko salviju un izdevies.

Izpētījusi, ka sakapātas ārstniecības salviju lapiņas var pievienot gaļas ēdieniem, mērcēm, marinādēm, mājputnu gaļai, kā arī izmantot etiķa aromatizēšanai.

Salvijas aromāts un garša saskanīgi draudzējas ar rozmarīnu. 

“Varbūt tāpēc man īpaši mīļas ir dilles, ka to sēklas savulaik atvedu no vecmāmiņas laukiem, viņas dārza,” atzīst mazdārziņa saimniece.

“Bet tās lielās, garās, ar lielajiem ziedu čemuriem, nevis zemās, kam tikai lapiņas.”

Pirms vairākiem gadiem sākusi pētīt un interesēties, kā saglabāt diļļu smaržu.

Kādā žurnālā, kuram nosaukumu vairs nevarot atcerēties, atradusi un izmēģinājusi aromatizētas eļļas recepti. Sanāk ļoti labi, un ir kur izmantot diļļu ziedu čemurus.

M. Kārkliņa pastāsta: “Esmu iekrājusi nelielas, garenas, šauras stikla burciņas. Šķiet, ka tajās savulaik bijuši gari cīsiņi, kurus pārdod šķidrumā. Vispirms tīrās, izkarsētās burkās salieku gan vēl ziedošus, gan arī diļļu čemurus ar sēklām. Katru burciņu piebāžu pilnu un pieberu 2 tējkarotes sinepju sēklu.”

Lai eļļas garša un aromāts būtu vēl izteiktāks, katrai burkai pievieno vismaz divas sakapātas ķiploka daiviņas. Var uzliet vai nu olīveļļu vai saulespuķu eļļu. To gan ieteicams uzkarsēt, bet ne uzvārīt.

Saimniece to darot pēc sajūtām, cenšoties noķert brīdi, kad katliņa saturs sasniedz apmēram 70 grādus. Svarīgi, lai viss burkas saturs būtu nosegts ar eļļu, citādi diļļu zariņi sāk bojāties.

Receptē bija teikts, ka pēc aizvākošanas trauki apmēram mēnesi jātur istabas temperatūrā, bet Maija tā nedarot. Siltumā atstāj tikai septiņas dienas un tad liek vēsumā ledusskapī, lai nerūgst un nebojājas.

Šo un citas pašas aromatizētās eļļas liekot kā pie dažādiem salātiem, tā arī izmanto omletes, kotlešu vai citu gaļas produktu apcepšanai.

Receptes

Ar baziliku un kaltētiem tomātiem

Vajadzēs glāzi olīveļļas, 4 saulē kaltētus tomātus, 4 bazilika zariņus.

Baziliku noskalo zem tekoša ūdens, nosusina papīra dvielī un brīdi apžāvē. Tad mazā katliņā ieliek sagrieztus kaltētos tomātus, bazilika zariņus, pielej eļļu un uz mazas liesmiņas karsē, maisa minūtes piecas, bet nevāra. Pilnībā atdzesē.

Tomātus un baziliku ieliek burciņā, kur eļļa glabāsies, pārlej olīveļļu. Glabā ledusskapī.

Rozmarīns olīveļļā

Vajadzēs 400 ml olīveļļas, 3 rozmarīna zariņus, 1 svaigu sarkanā čili pāksti, 3–4 ķiploka daiviņas, 5 smaržīgo piparu graudus.

Rozmarīna zariņus noskalo zem tekoša ūdens un nosusina, ieliek nelielā pudelē. Turpat ieliek ripiņās sagrieztu čili un notīrītas ķiploka daiviņas, pieber piparus. Ielej eļļu.

Trauku aizkorķē un atstāj istabas temperatūrā tumšā vietā uz divām nedēļām.

Citrona un bazilika eļļa

Vajadzēs miziņu no viena citrona, 250 ml olīveļļas, 4 bazilika zariņus.

Citronu nomazgā, nosusina, nogriež tikai mizas dzelteno daļu un liek pudelē kopā ar bazilika zariņiem. Uzkarsē eļļu līdz 70 grādiem, pārlej garšaugiem.

Nedēļu aizvākotu pudeli tur istabas temperatūrā, tad aukstumā.

Ja eļļu neizlieto pāris nedēļu laikā, to izkāš caur marli un pilda pudelē, uzglabā vēsumā.

Par rozmarīnu

– Tas vislabāk sader ar timiānu, ķiplokiem, citronu un ingveru.

– Rozmarīns jālieto piesardzīgi, jo ēdiena vārīšanas laikā tā garša un aromāts pastiprinās.

– Ja rozmarīnu pievieno par daudz, ēdiens garšos pēc skujām.

– Ja lieto no kātiņiem nobraucītas rozmarīna lapiņas, tās rupji sakapā un pievieno ēdienam vārīšanas beigās.

– Kaltētu rozmarīnu nav ieteicams uzglabāt ilgāk par trim četriem mēnešiem, jo tad labās īpašības zūd.

– Svaigus rozmarīna zariņus var ietīt virtuves papīra dvielī, kas samitrināts aukstā ūdenī, tad ietīt folijā un uzglabāt ledusskapī vairākas dienas vai pat nedēļu.

– Lai izkaltētu svaigus rozmarīna zariņus, tos sasien saišķītī un pakarina sausā, siltā, labi vēdināmā telpā.

– Kaltētas lapiņas garšo labāk, ja pirms lietošanas tās saspaida.

Avots: lasi.lv

Interesanti

Pirms 100 gadiem

Žurnālā “Zeltene”, kas izdots 1924. gada rudenī, atrodams Elzas Rožkalnes raksts, kurā stāstīts par to, kā žāvēt un konservēt augļus un dārzeņus. Saglabāts rakstības stils, kāds bija pirms 100 gadiem.

Plūmes. Mazās zilās plūmes ir saldākas kā lielās. Viņas saber sietā, ko nogremdē vārošā ūdenī. Pēc tam novelk tām mizu, izņem kauliņus un liek lēni žūt.

Jābeidz žāvēt vēl mīkstas, tad vēl jāpažāvē atklātā vietā un jāuzglabā māla podos vai papīra tūtās.

Mellenes un zilenes. Šīm ogām jābūt svaigi lasītām, visām veselām, stingrām. Nekādā gadījumā nedrīkst lietāt tādas ogas, kam iznākusi laukā jau sula.

Ogas izklājamas plānā kārtā un liekamas žāvēt saulē.

Šo ogu kompotu uzskata kā ļoti labu līdzekli pret vāju kuņģi. Pirms lietāšanas žāvētās ogas liekamas uz vienu nakti ūdenī un vārāmas nākošā dienā.

Āboli. Labāki garšo tie āboli, kas mizoti plānām miziņām, atsvabināti no sēklu kurvja un izžāvēti gluži sausi.

Pie tam, ja ābolus grib iegūt baltus,  pirms žāvēšanas uz acumirkli tie metami vārošā ūdenī un tikai tad žāvējami.         

Zaļās pupas. Pupas sagriež kā dārzājus gabalos un vāra sāls ūdenī neilgu laiku. Ļauj notecēt ūdenim uz sieta, saber galdā, kuram uzklāta sausa, tīra drēbe.

Kad pupas manās sausas, tās liekamas žāvēt pakarstā krāsnī, parasti cepešu krāsnī. Nedrīkst izžāvēt pārāk cietas, jo tā tās pazaudē daudz no savas sulas.

Kad pupas manās sausas, saber maisā un pakar sausā vietā, vienu, otru reizi sakratot.

Pirms lietāšanas pupas mērcē apm. 24 stundas ūdenī, pēc tam lēni vāra mīkstas.

Cukura zirņi. Cukura zirņus žāvē tāpat kā pupas, tikai mazākā karstumā, jo karstumā kā pupas, tā zirņi kļūst cieti un sausi.

Burkāni un citas saknes. Burkānus u.c. saknes sagriež mazās, plānās sloksnēs un plānā kārtiņā žāvē uz pannas vai skārda.

Nepieciešami graizījumus maisīt ik stundas, lai viena puse nebūtu izžuvusi, bet otra mitra.

Žāvētus dārzājus dažādā maisījumā var izlietāt garšīgu ēdienu pagatavošanai. Tie uzglabājami maisiņos.

Tomāti. Nomazgā gluži stingrus, nebojātus tomātus, saber podā, savāra, ievieto burkās vai podos, pārlej aukstu etiķi, apsien.

Šādi tomātus var uzglabāt svaigus vairākus mēnešus.

Tomātu biezenis. Tomātus nomazgā, savāra, izdzen caur sietu un vāra, kamēr paliek gluži bieza masa. Tas labāki iespējams, vārot trauku ūdenī, jo biezenis ļoti viegli piedeg.

Biezeni iepilda burkās, ko stingri nosien un drošības pēc vāra vēl siena podā 2 stundas.

Garšvielu žāvēšana. Ēdiena pagatavošanā tagad ierāda zināmu vietu garšas vielām. Pie tām esam pieraduši, un kaut gan viņas nekas ieteicams nav, taču par tām izdodam daudz naudas. Tāpēc pašu garšvielas uzkrājamas ziemas patēriņam.

Minētos nolūkos ieteicams salasīt vasarā pētersīļus, selerijas, ķimenes, dilles. Arī turku pipari pie mums aug.

Šādas garšvielas sasien nelielās buntītēs un izžāvē saulainā vietā. Katras garšas vielas šķirne uzglabājama atsevišķi, ietīta papīrī, un novietojama galīgai izžūšanai pie krāsns.

Izžāvētas garšvielas var saberzt pulverī. Šādus pulverus saber glāzē, ko cieši noslēdz.

Garšvielas var uzglabāt lietāšanai arī iepildot, piemēram, pētersīļu lapiņas glāzē, apkaisītas ar sāli. Glāze labi noslēdzama.

Garšvielas etiķī. Garšvielas saliek etiķī, jauktas ar maziem sīpoliņiem vai sēnēm. Piezīmējams, ka tā var ietaisīt tikai garšvielu lapiņas, kad tās atsvabinātas no kātiņiem.

Lietājot garšvielas, tās var jaukt, kā katram patīk.

Izmēģini!

Uztura speciāliste un pavāre Jevgenija Jansone iesaka salātu recepti, kurā kā sastāvdaļa izmantots arbūzs. To var ēst ne tikai vienu pašu, kā ir ierasts, bet kopā ar sieru un citām piedevām.

Tas gan – salāti jāpasniedz tūlīt pēc pagatavošanas, lai tie pārlielu nesasulotos

Arbūza salātiem nepieciešams neliels vai puse iztīrīta arbūza, ko sagriež gabaliņos. Pievieno 200 gramus fetas vai brinzas siera, 3 gurķus, vasaras ogas, bazilika lapiņas.

Pagatavo mērci no 2 ēdamkarotēm olīveļļas, 1 laima sulas, laima miziņas un 1 tējkarotes medus.

Vispirms pagatavo mērci un atstāj ievilkties. Sagriež arbūzu, gurķus, ogas, sakapā bazilika lapiņas. Sagriež kubiņos sieru un pusi no tā iejauc salātos, pārlej mērci. Atlikušo sieru pārkaisa virspusē.