liepajniekiem.lv
Egita diezgan regulāri uzturas arī mūspusē, tāpēc tikāmies, lai parunātos ar viņu par latviešu “remonta nacionālajām īpatnībām”.
– Tavi sekotāji ir visai dažādi, bet daudzi pat droši vien nezina, ka tu pirms @mansremonts biji tulkošanas biroja mārketinga speciāliste un ar remontu saskāries kā jebkurš no mums – kad vajadzēja sakārtot savu īpašumu. Tagad jau daudziem tu esi tāda kā saprāta balss, kad, stāvot gaidāmā remonta priekšā, ir apjukums – ar ko sākt, kā nekļūdīties meistaru un materiālu izvēlē, kā labot kļūdas, ja tādas rodas.
– Mēdzu sevi saukt par nozares amatieri vai entuziasti un tāpēc savu kontu nosaucu @mansremonts, jo tas ir mans remonts, kas ļauj man darīt tā, kā es vēlos, neskatoties uz visādu kungu komentāriem, kur viņi cenšas mani labot.
Kādi seši, septiņi remonti man pa šo laiku jau ir bijuši. Daži tikai nelieli, telpas atsvaidzināšanai, daži lielāki un nopietnāki.
Tāpēc, kad man sekotāji vai draugi un paziņas vaicā kādu padomu, es gandrīz vienmēr cilvēkam cenšos kaut kādu virzienu parādīt, ieteikt, kur meklēt informāciju.
Jo mani pašu interesē šie risinājumi, kas konkrētām problēmām ir jāatrod, turklāt, ja pie manis vēlāk vērsīsies kāds cits ar ko līdzīgu, tad jau man galvā būs kāds failiņš, kurā ieskatīties.
Un tā problēma vairs nebūs tik nezināma.
Jo “remonts” un “čakars” ir sinonīmi un kļūdas var maksāt dārgi visai tiešā nozīmē, tāpēc gribas cilvēkiem palīdzēt izvairīties no dažādiem liekiem tēriņiem.
Un ja tu kaut ko remontē reizi desmit gados, nezināmā ir patiešām daudz.
– Tu savā kontā labprāt dalies gan ar “sūdīga remonta” bildēm, kur var redzēt, kā noteikti nav jābūt, gan arī ar labiem pārbūves un remonta piemēriem, kas sekotājus iedrošina pašus uzsākt savus mazos remontiņus.
– Jā, es labprāt dalos ar citu paveiktā remonta piemēriem, jo tie noteikti iedvesmo nedzīvot vidē, kas besī, bet kaut ar maziem līdzekļiem, kaut daļēji censties kaut ko pamainīt savās mājās.
Un ļoti bieži pēc tam, kad saņēmušies un izdarījuši, ļaudis saka: “Kāpēc es to nedarīju ātrāk?”
Es tāpat kā daudzi remontam vienmēr cenšos meklēt īsāko un lētāko ceļu, kā nonākt pie tā rezultāta, ko sagaidu.
Piemēram, noflīzējot mazāku laukumu, tikai to, kur flīzes tiešām vajadzīgas, bet izvēloties ļoti skaistas un attiecīgi arī dārgākas flīzes. Neiztērē daudz, bet rezultāts ir pārsteidzošs!
Citādāka būs pieeja, kad remontējam dzīvokli īrei. Tur jāpadomā par telpu lietojumu – cilvēki nāks un ies, tāpēc vajadzīga, piemēram, laba, izturīga santehnika, kas, lietojot intensīvi, neradīs problēmas, būs vienkārši un ātri kopjama utt.
Tas māca nelikt, piemēram, melnu santehniku, kas bildēs izskatās labi, bet prasa lielas rūpes, lai to uzturētu glītu.
Tomēr no citu kļūdām mēs diezgan reti mācāmies, daudz kam jāiziet pašam cauri.
Pēc remonta pabeigšanas ļaudis saka: “Nākamreiz es darītu citādāk!” Jo remonta laikā aug zināšanas, prasmes, mainās izpratne par to, ko gribas.
– Viens no smagākajiem jautājumiem īpaši lielākos remontos ir labi meistari. Remontētāju pieredze rāda, ka nereti būvnieki nemaz nepiedāvā kādu labu risinājumu, jo gluži vienkārši par tādu nezina vai arī neprot to izdarīt…
– Meistaru izglītošanās jautājums ir viens no būtiskākajiem, bet vēl esmu sapratusi, ka ļoti liela problēma ir komunikācija.
Mēs vienkārši neprotam sarunāties. Mēs neprotam meistaram paskaidrot, ko vēlamies, lietojam visai abstraktus apzīmējumus, bet meistars neuzdod precizējošus jautājums, neprot paskaidrot mums kaut kādas tehnoloģiskas lietas, nerunā.
Un diemžēl komunikāciju nemāca nedz flīzētājiem, nedz krāsotājiem, lai gan tā ir būtiska komponente klientu servisā.
Vēl arī te blakus ir aroda prestiža jautājumus. Mums tikai pamazām sāk parādīties nišas meistari, kas saprot, ka viņiem ir tuvs darbs ar koku, metālu vai vēl ko citu, un cilvēki sāk lepoties ar to, attīstīt.
Turklāt, ja meistars ir prasmīgs, zinošs un komunikabls, tad savus 3–5 tūkstošus mēnesī noteikti var nopelnīt.
Tāpat es rosinātu arī sievietes, kas kaut ko praktisku mīl un prot darīt, sevi vairāk pieteikt tirgū kā amata meistares.
– Remonts vienmēr saistīts arī ar kaut kādu budžetu, daudzi neko neuzsāk darīt, baidoties, cik tas maksā, bet vai nav tā, ka cilvēki paši nereti tērējas lieki tikai tāpēc, ka kautrējas konsultēties un atzīt, ka nezina?
– Jā, tāpēc parunāties ar konsultantu veikalā dažkārt ir ļoti noderīgi. Jo īpaši specializēto veikalu konsultanti regulāri piedalās semināros, kur izzina katra materiāla specifiku, piemērotību, knifus.
Daudzi paši ir izmēģinājuši šos produktus vai sadarbojas ar meistariem, kas sniedz atsauksmes utt.
Noteikti ir vērts runāties ar konsultantiem, bet daudziem klientiem tiešām ir problēma pateikt “es nezinu” un meklēt to, kurš zina.
Tāpēc es priecājos, ka mani sekotāji arī man iesūta jautājumus, ik dienas to ir kādi 10–20, un es cenšos atbildēt, norādot, kurš varētu zināt un palīdzēt, jo nav muļķīgu jautājumu, ir vienkārši jāatrod atbilde.
Diemžēl arī meistari nereti neprot atzīt, ka kaut ko nezina, vai apgalvo, ka tas nav iespējams.
Ja meistars saka – “to nevar”, tad tas ir “sarkanais karodziņš”!
Jo viņam ir jārunā par riskiem, ja klients vēlas kādu īpatnēju risinājumu, jāskaidro, kas var noiet greizi, sarunu ceļā jāatrod optimālais risinājums, nevis jānocērt, ka “tā neviens nedara”.
Es teiktu, ka tad vērts uzdot vēl dažus kontroljautājumus un izvērtēt, vai jums šis meistars vispār der.
Kādas vadlīnijas attiecībās ar meistariem tiešām būtu noderīgas, bet pirmais, pēc kā es iesaku vadīties, ir tieši tas, cik daudz jautājumu meistars jums uzdod.
Būtu jāizrunā visas nianses, lai pēc tam viņš nesaka – “tu to neteici”, bet klientam neviens to pat nebija pavaicājis.
Ja meistars neprasa, kur kāda mēbele atradīsies pēc remonta, ja viņu neinteresē pat uzskicēts telpas projekts, jau nav labi.
Tāpat cilvēkiem ir ļoti atšķirīga izpratne par to, kas ir kvalitatīvi paveikts darbs.
Vienam tas būs vienkārši līdz rezultātam novests process, cits prasīs rūpību detaļās, un, ja šis nebūs izrunāts, tad noteikti radīsies domstarpības.
– Vai ir joma, kur tu tomēr neiesaki darīt pašam, bet ņemt meistaru?
– Pēc manas pieredzes tā ir flīzēšana, bet tikai tāpēc, ka mums patīk tādas dīvainas flīzītes ar reljefu, tās jāprot piegriezt un salaist kopā.
Daudz ko tiešām var izdarīt pats, un visdrošāk ir paļauties pašam uz sevi, tāda ir daudzu remontētāju pieredze, taču ar speciālistu noteikti vajag konsultēties elektrības jautājumos, ūdens un kanalizācijas risinājumos.
Visu, kas iebūvējams sienās, ļoti rūpīgi jāpārdomā, tam nevar pavirši pieiet, bet visādas vizuālās pārvērtības noteikti var mēģināt darīt pats.
– Bet atgriežoties pie @mansremonts un tavas darbošanās tajā, kurp tu pati profesionāli vēlies virzīties?
– Man nav plāna kļūt par dizaineri, es tiešām domāju, ka katram jādara savs darbiņš, un es tīri labi jūtos kā tāds medijs starp meistariem un klientiem.
Un mēs ar partneriem varam turpināt kopīgi izglītot cilvēkus, lai īsti meistari un laimīgi klienti biežāk satiktos.
Man gribētos, lai nozarē sakārtotu gan pelēko zonu, gan meistaru atbildību, komunikāciju utt.
Esam diskutējuši arī par to, kā palīdzēt cilvēkiem atrast meistarus, jo tās vietnes, kas rodas, īsti nestrādā, taču vismaz savā profilā cenšos rādīt arī tos labos piemērus ar zinošiem speciālistiem un labu komunikāciju, lai citi var mācīties.
Padomi
Ja ir plāns uzsākt nelielu remontiņu mājoklī:
- Vispirms paskatieties kādas iedvesmojošas bildes pinterest.com vai citās vietnēs, lai saprastu, kas ir tas, ko patiktu radīt.
- Viena no problēmām ir tā, ka cilvēki iztērē lielu naudu par remontu, kas uzreiz pēc pabeigšanas izskatās novecojis, jo nevari iztēloties to, ko neesi redzējis.
- Pie jaunām lietām ir jāpierod, tāpēc, skatoties interjeru bildes, meklējiet to sajūtu, kad jūtaties aizrauts, atslēdzot latvieti, pelēko, kas čukst, ka tas būs par traku.
- Ja šķiet, ka tas, ko vēlaties, izmaksās pārāk dārgi, pamēģiniet saskaldīt to apjomu mazākās vienībās – sienu apdares risinājums, mēbeles, grīdas segums, tekstils, apgaismojums.
- Un tad mēģiniet paskatīties uz katru vienību atsevišķi un meklēt līdzīgas alternatīvas sava budžeta ietvaros.
- Iespējams, ka tas spilvens ar pumpiņām ir dārgs, bet, re, visai līdzīgs maksā uz pusi lētāk. Vienkārši kopējiet!
- Konsultējieties ar speciālistu, ko var izdarīt par jūsu ieplānoto budžetu. Izmantojiet veikalos pieejamos plānotājus, lai saprastu, kā izlikt mēbeles, jo jūs drīkstat nebūt dizaineris.
- Izplānojiet savu sapņu istabu un paskatieties, kā šo projektu varat īstenot pa posmiem – šoreiz skapis, gulta paliek vecā, papildinām tikai ar jaunu tekstilu, nomainām sienu krāsojumu, bet grīda paliek vecā utt.
- Prasiet padomu pārdevējiem, ko varat piemeklēt sava pieejamā budžeta robežās, kādas ir atšķirības starp šo lampu un to, kas ir visai līdzīga, bet maksā 10 eiro dārgāk. Komunikācija arī šeit ir atslēgas vārds!
Staigāt pa veikalu un šausmināties par cenām, tas ne pie kā nenovedīs.
- Iespējams, ka veikalā ir izlikts dīvāns, kas maksā 2,5 tūkstošus, bet, sarunājoties ar pārdevēju, uzzināsiet, ka, nomainot šim modelim audumu, tas izmaksās 1,5 tūkstoti un jau ir jums “paceļams”.
- Rēķinieties, ka jūsu atvēlētais remonta budžets pieaugs par apmēram 20%, jo pieliksiet pāris eiro pie vienas, mazliet labākas detaļas, desmit – pie drusku labākas galda lampas utt.
- – Izmantojiet sociālos tīklus un citas platformas, tostarp ražotāju mājaslapas un kontus, kur atrodami dažādi padomi, ieteikumi, ko varat izmantot.
- Jūtubē ir daudz padomu arī krievu valodā, ja neesat ar angļu valodu draugos.
- Neuzķerieties uz atlaižu akcijām, cenšoties ietaupīt, bet pērciet tiešām to, kas der. Turiet priekšā to paraudziņa bildīti, un, skatoties uz to, būs skaidrs – vai tas flīžu atlikums par labu cenu tiešām derēs vai galīgi ne.
- Taču atkal – bieži vien, sarunājoties ar konsultantu un pasakot, ka jūsu budžets ir drusku par īsu, jums varēs piedāvāt kādus alternatīvus risinājumus un atrast kompromisu.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
