Farmaceiti ik pa laikam pievērš sabiedrības uzmanību šai problēmai un aicina iedzīvotājus ar medikamentiem rīkoties apdomīgi un pareizi – lietot zāles, sekojot ārsta norādījumiem, nelietot tās nekontrolēti, nekādā ziņā nelietot zāles, kurām beidzies derīguma termiņš un šādus medikamentus nodot drošai utilizācijai.

”Lietojot zāles, kurām beidzies derīguma termiņš, vienmēr pastāv risks, ka tām vai nu nebūs vēlamā ārstnieciskā efekta, vai arī tās būs kaitīgas veselībai,”

skaidro farmaceite Ērika Pētersone.

”Šādu medikamentu lietošanas sekas var būt, piemēram, alerģiska reakcija, saindēšanās, infekcijas pastiprināšanās, sirds mazspējas attīstība, redzes traucējumi un citas. Tāpēc bez vilcināšanās ir jāatbrīvojas no aptiekas produktiem, kam beidzies derīguma termiņš, turklāt tas jādara tā, lai nekaitētu sev un videi.”

Pa kanalizāciju – uz upēm

Izmetot zāles sadzīves atkritumos, pastāv reāls risks, ka tās var nonākt rokās bērniem, kuri neapzinās briesmas un krāsainās tabletītes ”pagaršo”, vai arī ar tām saindējas dzīvnieki.

Ja medikamenti tiek noskaloti  kanalizācijas sistēmā, to sastāvā esošās ķīmiskās vielas piesārņo virszemes ūdeņus un var nonākt dzīvnieku un cilvēku barības ķēdē.

Jūnijā publiskotā aktuālā informācija liecina, ka daudzviet medikamentu aktīvo vielu daudzums notekūdeņos, kā arī Latvijas un Lietuvas upēs un ūdenstilpēs ir tuvu vai pārsniedz koncentrāciju, kas tiek uzskatīta par videi drošu.

Eiropas Savienības (ES) projekta Kurzemes plānošanas reģiona projekta MEDWwater ietvaros arī iepriekš tika veikti mērījumi, kas uzrādīja satraucošu situāciju ar zāļu koncentrāciju gan augsnē, gan notekūdeņos.

Pētījumu centra SKDS 2021.gadā veiktās aptaujas dati liecināja, ka tikai 13% Latvijas iedzīvotāju nodod nederīgas zāles aptiekās to pareizai utilizācijai.

”Nokļūstot vidē, zāles var piesārņot ūdeni un augsni, izraisīt dzīvnieku un augu hormonālās izmaiņas un mutācijas.

Zāles Latvijā tiek klasificētas kā bīstamie atkritumi, un tas jāņem vērā ikvienam,”

uzsver farmaceite.

Pagaidām nav pietiekami efektīvu tehnoloģiju, kas varētu attīrīt ūdeni no farmaceitiskajiem preparātiem.

Pērn zinātnieki Latvijā pārbaudīja notekūdeņus un upes un identificēja 25 ārstnieciskas vielas, tostarp pretsāpju līdzekļus un antibiotikas.

Paraugos tika atklāts ievērojams ibuprofēna, diklofenaka un paracetamola aktīvo vielu pārpalikums.

Konstatēta arī klātesamība daudzām zālēm, kas paredzētas sirds un asinsrites slimību ārstēšanai un cukura līmeņa pazemināšanai asinīs.

”Šajā jautājuma nevar būt dažādi viedokļi – mūsu pašu interesēs ir saprast vielu aprites likumsakarības, nebūt slinkiem un visus farmaceitiskos preparātus, kam beidzies derīguma termiņš, nodot utilizācijai,” saka Ē. Pētersone.

Revīzija mājas aptieciņā

”Jāsāk ar revīziju mājas aptieciņā vismaz reizi pusgadā, labāk – reizi trijos mēnešos. Rūpīgi jāapskata sakrājušies medikamenti, uztura bagātinātāji un jāatbrīvojas ne tikai no zālēm, kam beidzies derīguma termiņš, bet arī no tām, kam mainījusies krāsa, forma, tekstūra (piemēram, tabletes ir sadrupušas, saplaisājušas) vai smarža kļuvusi citāda, nepatīkama.

Veicot šādu “auditu”, iesaku pievērst pastiprinātu uzmanību arī tam, cik ilgi pēc iepakojuma atvēršanas medikaments ir uzglabāts, jo daudziem medikamentiem ir tieši šāds derīguma ierobežojums un zāļu instrukcijās tas parasti ir norādīts. Piemēram, dažādiem acu vai ausu pilieniem derīguma termiņš pēc atvēršanas var būt gan mēnesi, gan tikai pāris nedēļu.

Ērtāk būs orientēties, ja uz iepakojuma uzrakstīsiet datumu, kurā šo medikamentu atvērāt.”

Ražotāji vienmēr uzstāj, ka zāles un citus aptieku produktus ir svarīgi uzglabāt tieši tā, ka norādīts instrukcijā.

Ja konkrētais medikaments ir jāglabā ledusskapī, to nedrīkst turēt istabas temperatūrā vai citos apstākļos. Tad zāles kļūst nelietojamas un tām ir tikai viens ceļš – utilizācija.

Farmaceite stāsta, ka atšķiras arī tēju drogu uzglabāšanas rekomendācijas. Piemēram, augu ziedu drogas būs derīgi līdz 12 mēnešiem, lapas – līdz 18 mēnešiem, sēklas – līdz 36 mēnešiem, augu saknes un mizas var uzglabāt un lietot divus, trīs gadus. Taču arī šī informācija konkrētam produktam ir jāmeklē uz iepakojuma.

Farmaceite mudina:

”Noteikti saglabājiet instrukcijas visām zālēm, kuras iegādājaties aptiekā!

Līdztekus lietošanas devām un kontrindikācijām tur būs norādīti zāļu uzglabāšanas apstākļi – temperatūra un apgaismojums (parasti zāles jāglabā tumšā vietā). Ja instrukcija šķiet nesaprotama, droši uzdodiet šos jautājumus farmaceitiem.”

Apzinoties riskus un tīras vides saglabāšanas nozīmi, farmaceitiskos preparātus bez maksas var nodot utilizācijai aptiekās, kas brīvprātīgi ir uzņēmušās savākšanas pienākumu.

Nederīgās zāles uz aptieku jānogādā polietilēna maisiņā. Pirms tam tās izņem no kartona kastītēm. Tabletes un kapsulas nav jāizloba no blisteriem. Mikstūras, tinktūras, pilienus nevajag kaut kur pārliet, tās jāieliek maisiņā oriģinālajos traukos. Tas pats attiecas uz ziedēm.

“Noteikti iesaku atbrīvoties arī no vecā dzīvsudraba termometra, vēlams, vēl pirms tas ir saplīsis,” atgādina farmaceite.