Skrituļslidošana kā dzīvesveids: liepājnieces stāsts par brīvību un ātrumu
Skrituļslidošana Sanitas Savaļnieces ģimenē šovasar kļuvusi par kopīgu aktivitāti. Bērni guvuši pirmās iemaņas. Bet viņa pati to dara kopš sešu gadu vecuma. Viņa saka, ka skrituļošana dod gan prieku, gan īpašu brīvības sajūtu, gan arī uzlabo veselību.
Ligita Kupčus-Apēna
Laikraksta "Kurzemes Vārds" pielikums "Ligzda"
“Liepājā ir tik daudz iespēju, kur to darīt,” uzskata Sanita. “Veloceliņi ir tik labā stāvoklī, ka aizķerties un nokrist vairs nav tik viegli kā agrāk, kad bija jāmeklē īpaši laukumi, kur var skrituļot bez traumām,” viņa vērtē.
Skrituļslidošana Sanitas ieskatā ir interesanta un aizraujoša.
“Kā jau katrā sporta veidā, arī te var noķert endorfīnus – to patīkamo sajūtu, kāda pārņem pēc treniņa. To nevar aizstāt ne ar ko.”
Viņa šo nodarbi savā ziņā salīdzina ar braukšanu ar motociklu – vējš, ātrums un sajūta, ka esi brīvs.
Vienlaikus tas ir arī treniņš. “Tas ir kā neaiziet uz sporta zāli, bet tomēr uzlikt slodzi kājām, pakustēties, patrenēties. Pēc tam ir gandarījums – esi nedaudz pasportojis, atbrīvojies, stresa vairs nav.”
Sanita atzīst, ka bērni skrituļot iemācījušies diezgan ātri, tomēr prasmes vēl jāpieslīpē. Viņasprāt, nav viena konkrēta vecuma, kad bērnam noteikti jāsāk mācīties skrituļot.
“Tas ir individuāli. Kad bērns pats saprot, kas jādara, sāk sajust līdzsvaru un kustības, tad var mēģināt.
Kamēr nepamēģināsi, neuzzināsi, cik forša šī nodarbe ir.”
Liepājā skrituļošanai iespēju netrūkst. Pašvaldībā norāda, ka pilsētā izbūvēti vairāk nekā 60 kilometri veloceļu, un to tīkls pakāpeniski paplašinās. Skrituļotājiem tas ir būtiski, jo drošai braukšanai vajadzīga gluda un līdzena virsma.
Drošība Savaļnieku ģimenē ir pirmajā vietā. “Bez ķiverēm mēs no mājas ārā neizejam. Arī braucot ar riteņiem – ķivere ir pats galvenais,” uzsver mamma.
Lielākajam bērnam, dodoties uz skeitparku, obligāti esot jāliek ceļu un elkoņu aizsargi. Mazākais bērns skrituļot bez ceļu un elkoņu aizsargiem vispār neiet, jo prasmes vēl nav apgūtas pietiekami labi.
Pati Sanita gan pagaidām aizsargus nelieto, jo uz skrituļslidām jūtas droši, taču atzīst – ķivere būs nākamais pirkums.
“Skeitparki mani velk vairāk nekā līdzenais ceļš, un galva ir jāsargā,”
viņa smaidot saka, cerot iemācīties arī kādus trikus uz skrituļslidām.
Pieredzējušākiem bērniem un jauniešiem viena no vietām Liepājā ir skeitparks Jūrmalas parkā, kur vienkopus pulcējas BMX braucēji, skrituļslidotāji un skrituļdēļu entuziasti.
Savukārt iesācējiem labāk izvēlēties mierīgākus un līdzenākus posmus, piemēram, Zirgu salu, kur nav aktīvas satiksmes un lielas steigas. Tur bērns var drošāk apgūt līdzsvaru, bremzēšanu un pirmos pagriezienus.
Ieteikumi vecākiem
– Patērētāju tiesību aizsardzības centrs atgādina, ka bērniem, skrituļojot, īpaši svarīgi lietot individuālos aizsardzības līdzekļus.
Bērni vēl tikai apgūst koordināciju un drošas kustības, tāpēc biežāk zaudē līdzsvaru, kļūdās vai nepamana bīstamas situācijas.
– Skrituļojot bērnam ieteicama ķivere, kā arī ceļu, elkoņu un plaukstu aizsargi.
PTAC īpaši uzsver, ka galvas traumas bērniem var būt ļoti bīstamas, tāpēc ķivere ir viens no svarīgākajiem aizsardzības līdzekļiem.
Savukārt ceļu, elkoņu un plaukstu aizsargi palīdz pasargāt locītavas, kaulus un mīkstos audus kritiena laikā.
– Vecākiem, izvēloties aizsarglīdzekļus, jāpievērš uzmanība, vai tie ir ar CE marķējumu, atbilst bērna vecumam un izmēram, nav bojāti un ir paredzēti konkrētajai aktivitātei.
Svarīgi arī, lai ķivere un aizsargi tiktu lietoti pareizi, nevis tikai formāli uzvilkti.