”Ja tev tuvs zaļais dzīvesveids, tad noteikti arī esi domājis par to, kā to ieviest ģimenes svētkos – kā mazināt un šķirot atkritumus, ko likt galdā un kādas būs šī gada svētku aktivitātes. Esmu uzskaitījis trīs galvenos dabai draudzīga pasākuma plānošanas uzdevumus un piedāvāju trīs idejas kopīgām līgotāju aktivitātēm, kas gan svētkus darīs skaistus, gan nekaitēs videi. Ir forši, ka varam ļauties svinēšanai, bet darīt to atbildīgi pret vidi,” videi draudzīgākus Līgo svētkus iesaka svinēt Klāvs Smildziņš.

Eksperts iesaka ieplānot tādas aktivitātes, kas ir vērstas uz bērnu un pieaugušo kopīgu darbošanos. Turklāt tādu darbošanos, kas ir dabai pēc iespējas draudzīgāka un kurā tiek izmantoti mājās jau atrodami priekšmeti vai dabā pieejamie materiāli.

”Vasaras saulgriežu rituāli ir saistīti ar uguni un ūdeni – tiem šajā naktī esot dzīvinošs spēks. Tāpēc līgošanas idejās iekļāvu pašgatavotas lāpas, ugunskuru uz ūdens un lielo ziepju burbuļu gatavošanu,” skaidro Klāvs.

Izvairies no vienreizlietojamā

”Galvenais princips, ko, rīkojot svētkus, to skaitā Līgo svētkus, ievēro mūsu ģimene – izvairīšanās iegādāties vienreizlietojamas preces. Vienalga, vai tie būtu trauki, kokteiļsalmiņi, lietusmēteļi, galdauti vai kas cits. Ideāli, ja netiek lietoti arī papīra vienreizlietojamie trauki,” iesaka Klāvs.

Viņš paskaidro, ka, piemēram, lielai daļai vienreizlietojamo papīra trauku ir plāns plastmasas pārklājums, lai tie nesamirktu, un tādus traukus nav iespējams pārstrādāt. Pat ja trauks nav ar šo pārklājumu, tas vienalga ir dabai nedraudzīgāks nekā daudzas reizes lietojamie trauki.

Rūpējoties par vides ilgtspēju, jādomā arī par to, kā šie trauki ir ražoti: arī ražošana prasa enerģiju, papīra trauku gadījumā pat koksni, ko vērtīgāk būtu izmantot daudzreizlietojamo preču izgatavošanā.

”Brīvdabas pasākumos droši var neraizēties par saskaņotu dizainu – var apvienot dažādus elementus. Lai kopiespaids būtu vēl krāsaināks un nebūtu jāizmanto vienreizlietojamās glāzes un krūzītes, viesus var palūgt paņemt līdzi savas termokrūzes un ūdens pudeles. Plastmasas salmiņu vietā var izvēlēties atkārtoti lietojamus bambusa salmiņus, un auduma dvieļi lieliski var aizvietot papīra salvetes,” radošu pieeju mudina izmantot Dariuss Rimkus.

Plāno un sadali uzdevumus

Latvijā 40 % iedzīvotāju atzīst, ka jūtas vainīgi, ja izmet atkritumos ēdienu. Lai svētki aizritētu ar tīru sirdsapziņu, pavārmākslas blogere un grāmatu autore Zane Grēviņa iesaka pat nelielās ģimenes svinībās mēģināt padomāt par visiem sīkumiem.

”Ir jāpadomā par cilvēku skaitu, ēdienkartes īpatnībām, maltīšu skaitu un porciju lielumu, kā arī par to, ko katrs viesis atvedīs ciemkukulī. Ēdienkarti noteikti var sastādīt kopā ar citiem un tad vienoties, kurš par ko parūpēsies. Tā nebūs par daudz viena veida ēdiena, neviens nepārēdīsies un beigās arī nebūs jāizmet ēdiens atkritumos,” Zane Grēviņa saka, atgādinot arī par pārtikas drošības aspektu – ir jāizvēlas ēdieni, kas siltā laikā var atrasties ārā.

Ēdiens, kas garšo visiem

Aptuveni 7% visu siltumnīcas efekta gāzu tiek radīts, ražojot pārtiku, ko neviens nekad neapēdīs, kas tikai nozīmē to, ka ne tikai ikdienā, bet arī svētkos vajadzētu domāt par to, lai ēdiens netiktu izmests.

”Es zinu, ka izmest ēdienu ir slikti, bet tas nenozīmē, ka būtu jāspiež apēst to, kas viņam negaršo, tāpēc svarīgi pārdomāt, ko celt galdā. Piemēram, mūsu ģimene pirms pasākumiem rūpīgi plāno ēdienkarti, atlasot tādus ēdienus, kas garšo visiem. Parasti gan viena daļa ēdienu ir gatavoti, vairāk domājot par pieaugušajiem, un otra – par bērniem,” pieredzē dalās jauniešu lietu eksperts.

Lai kā plānotu, tāpat var gadīties, ka uz galda ir par daudz ēdiena. Te var likt lietā fantāziju. Puse Latvijas iedzīvotāju izmanto atlikumus, lai pagatavotu jaunu maltīti, un ir iespējamas dažādas gardas receptes. ”Dārzeņu plates pārpalikumus var sagriezt salātos vai ielikt zupā, sieru var izmantot maizītēm vai arī ielikt salātos kopā ar dārzeņiem, citus ēdienus var sasaldēt un ēst vēlāk,” saka Z.Grēviņa.

Viņa pastāsta vēl vienu knifu, kā samazināt pārtikas atkritumu daudzumu – nelikt galdā visu ēdienu uzreiz, bet pakāpeniski papildināt ar svaigiem produktiem. Pasākuma noslēgumā atkal ir pārtikas kārbu uznāciens: tajās var salikt produktus līdzņemšanai, lai, pārbraucot mājās, nebūtu drīz vien jādomā par ēdiena gatavošanu.

Atkritumu šķirošana

”Ikviens noteikti jau zina, cik svarīgi ir šķirot atkritumus, taču ne visi saņemas, lai beidzot to ieviestu arī savā ikdienā. Var sākt vismaz ar viena atkritumu veida šķirošanu, piemēram, atsevišķi likt stikla pudeles, jo tās šķirot ir visvienkāršāk,” stāsta Klāvs.

Kad svētkus laukos rīko Smildziņu ģimene, viņi teritorijā saliek vairākas atkritumu tvertnes, pieliekot norādes, kādi atkritumi kurā liekami.

Svini skaisti

Lai arī tradicionāli svētku galds ir centrālais, vienojošais svinību elements, nevajadzētu aizmirst par mājīgu gaisotni kopumā. Noskaņu lieliski rada dabas elementi – ozollapu vainagi, pļavas ziedu pušķi vai pašdarināti dekoratīvie priekšmeti. Piemēram, burciņas un pudeles var pārveidot par svečturiem tējas un garajām svecēm.

”Izbaudi siltās vasaras naktis, iekarot koku zaros papīra laternas. Maģisku noskaņu rada lampiņas ar saules baterijām, kurām nav vadu un nav nepieciešamas klasiskās baterijas,” saka D.Rimkus.

Tā kā naktī pulcējas arī nelūgti viesi, noteikti noderēs kukaiņu tīkls, savukārt, ja sametīsies vēsi, par omulību gādās silti pledi un āra spilveni.

Idejas dabai draudzīgākām aktivitātēm

Pašgatavotas lāpas

”Uztaisīt lāpu patiesībā ir ļoti vienkārši – vajag tikai dažus materiālus un atmest slinkumu,” smaidot saka eksperts. ”Turklāt, gatavojot lāpu mājās, ir iespēja likt lietā pāris nevajadzīgu materiālu, piemēram, vecās, neizlietotās sveces un vecos kartupeļu maisus.”

Lāpas gatavošanai nepieciešams: bērna rokas resnuma miets, garumā līdz gurnam, džutas audums vai vecs auduma kartupeļu maiss, maisauduma striķis, parafīns vai sveču izdedži, skaliņi (noderēs arī tāss), dažas nagliņas, āmurs, šķēres, divi katliņi sveču kausēšanai, sērkociņi.

Gatavošana: nozāģē vajadzīgā izmēra mietu un tā galā ar nagliņām piesit dažus skaliņus, var pielikt arī kādu bērza tāsi. Kad piesit skaliņu, uzreiz to ietin maisauduma strēmelē. Vari pietīt klāt arī kādu bērza tāsi. Kad ”sainis” gatavs, apsien to ar maisauduma striķi. Uzkarsē lielākā katlā ūdeni un liec tā peldē mazāku katliņu, kurā saliec sveču pārpalikumus. Parafīnu izkausē un mērcē tajā lāpas dedzināmo galu. Gatavs lietošanai!

Lielie ziepju burbuļi

”Vienmēr, kad ģimenes pasākumos esam taisījuši lielos ziepju burbuļus, sajūsmināti par tiem ir ne tikai bērni, bet arī pieaugušie, tāpēc šī būs jautra nodarbe visu vecumu cilvēkiem,” teic eksperts.

Ziepju burbuļu gatavošanai nepieciešams: 2 litri ūdens, 50 ml glicerīna (nopērkams aptiekās), 200 ml trauku mazgāšanas līdzekļa. Pūšamo rīku izgatavošanai vajadzēs koka mietiņus, sagrieztus mežā, metāla stieples, marli.

Šķidruma gatavošana: sajauc sastāvdaļas kopā un atstāj uz brīdi nostāvēties (tikām pagatavo burbuļu pūšamos rīkus).

Pūšamo rīku gatavošana: stieples izveido tādās formās un lielumos, kādus vēlies burbuļus; nostiprini stieples pie mietiņiem. Būtiski ir stieples notīt ar marli vai auduma strēmelēm.

Ugunskurs uz ūdens

”Līgo svētkos uguns esot jāiededz saulrietā un tai jādeg līdz pat Jāņu dienas rītam. Ja tev mājās pieejama kāda ūdenstilpne, iesaku ugunskuru iedegt saulrietā un uz ūdens – tas ir īpaši skaisti. Tāpat tas būs kas jauns, un process pats par sevi – ļoti interesants,” pārdomās dalās Klāvs.

Ugunskuram uz ūdens nepieciešams: trīs vienāda izmēra nelieli baļķi, maisauduma striķis, sausas malkas pagales, skaliņi, bērza tāss, ziedi ugunskura rotāšanai, sērkociņi.

Ugunskura gatavošana: baļķus rūpīgi sastiprini kopā ar striķi, veidojot ugunskura pamatni. Sausus koka skaliņus sasien kopā ar bērza tāsi, novieto uz ugunskura pamatnes un kārto apkārt malkas pagales klasiskā Jāņu ugunskura formā. Nostiprini ar maisauduma striķi. Izveidotā ugunskura šķirbās var sabāzt arī siena kumšķus – gan tie, gan bērza tāss palīdzēs ugunskuram aizdegties. Gatavo ugunskuru rotā ar jāņuzālēm vai vainagiem. Lai ugunskuru palaistu ūdenī, to var iestumt ar garu kārti vai iebrienot ūdenī.

Gatavojot lāpas un rīkojoties ar uguni, noteikti jādomā par drošību un blakus jābūt pieaugušajam.