“Protams, ap Jāņiem daba ir savā pilnbriedā. Tas ir ļoti spēcīgs brīdis, lai ievāktu augus. Bet nebūt ne visi augi zied un ir ievācami tajā laikā,” skaidro L. Drēziņa.

Šis tas gan šobrīd būs nokavēts, jo laikapstākļu dēļ daudz kas audzis un ziedējis vienlaikus un ātrāk nekā citus gadus.

“Jasmīni, kuri gan nav pārāk populāri tējai, “izsprāga” pirms Jāņiem, un tā bieži negadās. Tāpat strauji izziedēja liepas. Asinszāles bija vācamas daudz ātrāk,” novērojumos dalās Laura.

Bet viņa mierina – dabā vēl daudz kas ir atrodams.

“Ja vācam koku lapas, piemēram, bērza, apses, bumbieres, ābeles, tad pārsvarā to dara līdz Jāņiem, jo pēc tam lapas paliek cietas un, piemēram, bērzam, ļoti rūgtas. Bet

šobrīd pļavās, mežmalās, piejūras zonā, upju malās ir daudz augu, kas tikai tagad sāk plaukt un ir derīgi tējai vai tinktūru, eļļu, pulveru gatavošanai.”

L. Drēziņa augus ievāc Sakas pusē, un viņa to dara ar rokām. “Tā darīja mana vecmamma, mana mamma, un tā daru arī es.”

Ja augam ir stiegrains kāts, tas grūti noplūcams vai pastāv iespēja savainoties, tad izmantojamas šķērītes vai nazītis.

Ievācot augus, Laura pret dabu izturas ar cieņu. “Es nekad nevienā vietā nenolasu pilnīgi visu, īpaši, ja precīzi nav zināms, kā augs vairojas. Lielai daļai ir vajadzīgs, lai ziedi paliek, lai var puteksņot, vairot sēklas.”

Došanos pļavā Laura uztver kā meditāciju. “Šajā brīdī varam padomāt, kādam nolūkam vispār augus vācam, kā izmantosim.

Jo enerģētika ir ļoti svarīga, to tu tajā brīdī arī augos ieliec.”

Noplūkto vai nogriezto augu Laura liek groziņā, ko vienmēr ņem līdzi. Ja nav groziņa, var izmantot papīra turzu, auduma maisiņu, derēs arī spilvendrāna.

Kas tagad ievācams? “Katrā reģionā būs citādāk, bet manā pusē ir pelašķi, vīgriezes, vībotnes, sarkanais āboliņš, mārsils,” uzskaita L. Drēziņa.

“Labi, ja uzreiz pļavā var pašķirot, atstājam visu, kas nav vajadzīgs, mājās nenesam. Ja līdzi ir kāds kamolītis, ievākto sasienam buntītē. Tā es pati lielākoties augus žāvēju.

Ja ir mazākas daļas, kā, piemēram, liepziedi, tos var izklāt uz kokvilnas auduma vai dvielīša. Man laukos ir liels šūpuļtīkls, arī to var izmantot žāvēšanai. Ieklāju tajā kokvilnas palagu un lieku augus virsū.”

Augus ieteicams žāvēt tumšā vai noēnotā vietā, kur nav tiešu saules staru. Tas ir viens no priekšnosacījumiem, lai augs saglabātu savas vērtīgās īpašības un krāsu.

“Ir labi, ja telpa ir vēdināma, bet nekas traks nenotiks, ja, aizbraucot uz savu mājokli pilsētā, buntīti vienkārši kaut kur pakārsiet ēnainā vietā, kur nav mitruma, aukstuma. Izžūs lieliski, un nekas slikts nenotiks. Labāk, ja ir ventilācija, bet, kā zināms, dzīve ir dažāda.

Nevajag žāvēt uz avīzes, jo avīze ir apdrukāta ar krāsu, un tas ne visai labi ietekmēs augus.”

Cik ilgi tēja glabājama? “Klasika ir trīs gadi, bet es uzskatu, kamēr augs labi izskatās un smaržo, tikmēr to var lietot. Bet, gadiem ejot, tā īpašības izzūd,” zina stāstīt L. Drēziņa.

Ja izžāvētajiem augiem termiņš ir iztecējis vai tie ievākti par daudz, vai izlemjat, ka vienkārši vairs tos nelietosies, Laura aicina no tiem arī cieņpilni atbrīvoties, nevis vienkārši izmest miskastē.

“Latvijā dabīgo pļavu īpatsvars ir ļoti sarucis. Bet tur aug mūsu lielākās bagātības.

Augus var saberzt pulverī, iebērt vannā vai pēdu vanniņā un izbaudīt šos augus ūdens peldē,” Laura min vienu no variantiem.

Viņa pati gatavo, piemēram, kvēpeklīšus, atdod ugunij vai ievieto mazā auduma maisiņā, lai to smarža piepilda drēbju atvilktnes.

Ieteikums

Jāzina, kādam nolūkam tēja tiks gatavota – ikdienai, profilaksei vai jau slimošanas laikā.

Ja tēja ikdienai, ņem aptuveni tējkaroti zāļu tējas uz glāzi ūdens, aplej ar ap 80–90 grādus karstu ūdeni, tātad ne verdošu, notur 10–15 minūtes.

Ja ārstniecības nolūkos, kad slimība jau skārusi, tad katra auga lietošanas specifika var atšķirties, un labāk konsultēties ar speciālistu.