Skaļi izskanējušās Latvijas pilsones Kristīnes Misānes problēmas ar likumu Dienvidāfrikā aktualizējušas jautājumu par to, uz kādu valsts palīdzību varam cerēt, ja notikusi kāda liksta vai negadījums ārpus Latvijas. Katram Latvijas iedzīvotājam, nonākot krīzes situācijā ārpus savas valsts robežām, ir tiesības saņemt Latvijas valsts palīdzību jeb konsulāro aizsardzību, taču pārstāvniecību iespējas ir visai ierobežotas.

Līdzīgi kā citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, Latvijas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības palīdz saviem valsts piederīgajiem dažādos gadījumos, piemēram, ja ārvalstīs nozagta vai nozaudēta pase vai arī persona ārzemēs palikusi bez iztikas līdzekļiem, tad pārstāvniecība palīdz sazināties ar radiniekiem vai draugiem, kuri varētu sniegt finansiālu palīdzību utt. Ja viņi šādā ārkārtas situācijā nespēj palīdzēt, finanšu līdzekļus var arī aizņemties no valsts.

Tomēr pārstāvniecība nevar iejaukties tiesu, policijas un tiesību aizsardzības iestāžu darbībā, ja ārvalstī ir izdarīts likumpārkāpums. Pārstāvniecība, saņemot informāciju par ārvalstīs aizturētu Latvijas valsts piederīgo, ja viņš izteicis tādu vēlmi, paziņo par to tuviniekiem. Konsulārā amatpersona arī pārliecinās, ka tiek ievērotas aizturētās personas tiesības (advokāts, sadzīves apstākļi ieslodzījumā, veselības stāvoklis utt). Taču pārstāvniecība nevar sniegt juridisku konsultāciju, panākt labākus ārstēšanās apstākļus slimnīcā vai ieslodzījuma apstākļus cietumā nekā vietējiem iedzīvotājiem, apmaksāt personas rēķinus par viesnīcu, jurista pakalpojumiem, medicīnisko palīdzību vai segt jebkurus citus izdevumus, skaidro Ārlietu ministrija.

Latvijai ir 47 diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības: 37 vēstniecības, 6 pastāvīgās pārstāvniecības, 1 ģenerālkonsulāts un 2 konsulāti, 1 konsulārās nodaļas kanceleja. Valstīs, kurās nav Latvijas pārstāvniecības, Latvijas iedzīvotājiem ir tiesības pēc palīdzības vērsties citu Eiropas Savienības dalībvalstu pārstāvniecībās.

Labs palīgs ceļotājiem ir mobilā aplikācija “Ceļo droši”, kas palīdzēs veiksmīgi sagatavoties braucieniem, brīdinās par iespējamiem riskiem, kā arī norādīs, kur meklēt palīdzību ārkārtas situācijās.

Tajā atrodami Latvijas pārstāvniecību un goda konsulu kontakti un informācija par palīdzību ārkārtas situācijās ārvalstīs, kā arī aplikācija nodrošina ātru saziņu ar Latvijas Ārlietu ministrijas Konsulāro dienestu ārkārtas situācijās jebkurā diennakts laikā.

Reāls palīgs ir arī konsulārais reģistrs – valsts informācijas sistēma, kura darbojas Ārlietu ministrijas pārziņā. Tajā reģistrē personas, kurām ir Latvijas pase un kas dodas uz ārvalstīm, lai operatīvi nodrošinātu konsulārās palīdzības sniegšanu ārkārtas situācijās. Tāpēc Ārlietu ministrija aicina ikvienu Latvijas valstspiederīgo, kas īslaicīgi (līdz 3 mēnešiem) dodas uz ārvalstīm, bez maksas reģistrēties minētajā reģistrā.

Kādos gadījumos Latvijas pārstāvniecības var palīdzēt

> Ja ārzemēs nozagta vai nozaudēta pase (personas apliecība). Pārstāvniecība noformēs pagaidu ceļošanas dokumentu, kas ļaus atgriezties Latvijā.

> Ja ārzemēs esi palicis bez naudas. Pārstāvniecība palīdzēs sazināties ar radiem vai draugiem, kas varētu sniegt finansiālu palīdzību. Ja viņi šajā situācijā finansiāli palīdzēt nevar, naudu ir iespēja aizņemties no Latvijas valsts, lai nodrošinātu tavu atgriešanos mājās.

> Ja ārvalstīs ar tevi noticis nelaimes gadījums (arī smaga saslimšana vai tuva cilvēka nāve). Pārstāvniecība palīdzēs sazināties ar taviem radiem, draugiem vai paziņām, kā arī palīdzēs formalitāšu kārtošanā.

> Var pārstāvēt tavas tiesības, sazinoties ar kompetentām institūcijām.

> Sazināties ar Latvijas valsts piederīgo un apmeklēt viņu ieslodzījuma vietā ārvalstīs, kā arī palīdzēt nosūtīt vēstuli radiem vai draugiem.

Svarīgi: jāņem vērā, ka par dažiem Latvijas pārstāvniecību sniegtajiem pakalpojumiem noteikta samaksa.

Nevar palīdzēt

> Sameklēt apmešanās vietu, darbu vai nokārtot darba atļauju ārvalstīs.

> Sniegt juridisku konsultāciju.

> Kārtot formalitātes, kas saistītas ar tūrisma organizācijas, aviosabiedrību, banku vai citu iestāžu darbības jautājumiem.

> Apmaksāt tavus rēķinus par viesnīcu, juridiskiem pakalpojumiem, medicīnisko palīdzību vai jebkurus citus rēķinus.

> Iejaukties tiesu un policijas darbībā, ja ārvalstīs esi izdarījis likumpārkāpumu.

> Panākt labākus ārstēšanas apstākļus slimnīcā vai ieslodzījuma apstākļus cietumā nekā vietējiem iedzīvotājiem.

Avots: Ārlietu ministrija