Meteorologu domas svārstās, spriežot, vai gaidāma karsta vasara, vai Latvijas parastā. Vismaz dažas saulainas un siltas dienas noteikti būs, un tādās pirmais darbs automašīnā pēc iedarbināšanas parasti ir ieslēgt kondicionieri. Ja par eļļas maiņu auto īpašnieks parasti piedomā, nevēloties nokaut dzinēju, tad par kondicioniera regulāru apkopi atceras retais. Vismaz reizi divos trijos gados uz to vajadzētu saņemties un veikt pārbaudi, iesaka “Autoservisa 4U” vadītājs Dainis Ledājs.

Ar freonu nepietiek

“Auto ražotāji ir paredzējuši reizi sezonā veikt kondicioniera apkopi, bet es reti esmu sastapis cilvēkus, kas to dara,” saka speciālists. “Tas ir finanšu jautājums. Viss, kas saistīts ar kondicionieriem, ir ekstra. Apkopes, uzpildes un remonta tehnoloģija ir viena no dārgākajām, jo tā ir viena no sarežģītākajām sistēmām, kādas mašīnā ir.”

Kondicionierim darbojoties, tajā veidojas ļoti agresīva vide – skābe, tvaiki. To visu vajag izsūknēt ārā, sistēmu pārbaudīt un uzpildīt. Ļoti daudzi auto īpašnieki nezina, kam tur jābūt iekšā, un vēršas pie krūmu meistariem, kas vienkārši iepilda freonu. “Jā, tas saldē, bet no tā brīža sistēma sāk bojāties. Pirmkārt, sistēma ir pareizi jāatgaiso, jārada vakuums un jāpārliecinās, vai nav noplūdes. Ar speciālu iekārtu jāizsūc ārā vecā eļļa un gruži. Pēc pārbaudes kondicionieri uzpilda ar katram modelim noteiktu daudzumu speciālas eļļas, jo tur ir mehānisks sūknis, kompresors, kas ir jāeļļo. Plus tur ir vesels lērums savienojumu vietu ar gumijiņām. Ja eļļas nav, tās izžūst, sākas noplūdes,” skaidro D. Ledājs. Eļļai bieži pievieno fluoriscējošu krāsvielu. Ja vēlāk kondicionierim kaut kas atgadīsies, krāsvielu tumsā var atrast ar ultravioleto lampu. Tā ieekonomējas laiks un nauda, meklējot noplūdi. Tikai pēc tam uzpilda noteiktu daudzumu freona un pārbauda temperatūru.

Jau vairākus gadus darbībām ar ozona slāni graujošām gāzēm ir obligāts speciāls sertifikāts un darbinieku apmācības. Speciālists norāda, ka cilvēki, meklējot, kur ir lētāk, brauc uz garāžām un šķūņiem. Taču pēc sezonas vai divām visas šīs mašīnas nonākot sertificētos servisos ar smagiem bojājumiem – jāmaina radiators, noklemmējies kompresors. Ja krūmu meistars kompresoru vienkārši nomaina kā jebkuru salūzušu detaļu, nepārbaudot, kāpēc tā noticis, varbūt tur filtri nosprostoti, tad jaunais dažu stundu vai dažu dienu laikā arī kļūst par lūzni. “Varētu uzskaitīt veselu kaudzi problēmu, kas rodas tāpēc, ka netiek ievērotas tehnoloģijas. Lētāk ir kondicionieri turēt sakoptu,” uzsver D. Ledājs.

Kamēr neož pēc vecām zeķēm

Sliktā darba kārtībā esošs kondicionieris rada dažādas neērtības. Ja novadkanāli aizsērējuši, šoferi sūdzas, ka ūdens tek uz kājām. Tā var gan sabeigt elektroniku, gan ūdens var satecēt zem paklājiem, un tur viss var sākt pūt. Auto ražotāji iesaka reizi sezonā veikt kondicioniera dezinfekciju. “Ja pēc ieslēgšanas sāk ost pēc vecām zeķēm vai skābiem kāpostiem, tātad ir jau pēdējā stadija – noslēgtajā telpā savairojušās sēnītes un baktērijas. Radiators ir mitrs, turpat ir apkures krāsns. Saaug vesels sēņu mežs. Katru reizi ieslēdzot ventilatoru, visas sporas un baktērijas jūs salaižat salonā un griežat pa riņķi. Tas nav veselīgi un cilvēkiem ar alerģiju pat bīstami,” brīdina servisa vadītājs.

Agrāk dezinfekcijai lietotas putas, taču metode nebija efektīva. Turklāt spēcīgs ķīmiskais līdzeklis pats smird pāris dienas. Tagad lieto ozonu, kas pusstundas laikā iznīcina 99% visu sīkorganismu gan salonā, gan ventilācijas sistēmā. Mašīnā paliek svaiguma smarža kā pēc pērkona negaisa, un tā drīz izgaist. “Iespējams, šajā laikā, kad ir problēma ar koronavīrusu, dezinfekcija būtu jāveic vēl biežāk,” domā D. Ledājs.

Kondicionēšanas sistēmā pastāv arī ražotāja noteiktais zudums. Pat no rūpnīcas konveijera nākušam auto norma ir 10–15 procentu noplūde gadā, jo viela ir ļoti gaistoša. Pēc gadiem trim var sākt just, ka kondicionieris vairs netiek galā. Tā nav ne pildīšanas vaina, ne tehniskas problēmas, tā vienkārši notiek. Pēc gadiem desmit sistēmā vairs nebūs nekā. Jo vecāks auto, jo mikronoplūdes notiek ātrāk.

Par komfortu jāmaksā

Kondicioniera lietošana palielina degvielas patēriņu. “Ievērojami ne, apmēram par 5–7 procentiem, atkarīgs no mašīnas. Mazāks motoriņš vairāk jutīs slodzi. Sēžot mašīnā, kurai dzinējs darbojas brīvgaitā, un ieslēdzot kondicioniera pogu, tahometrā varēs redzēt, kā nosēžas apgriezieni, jo sūknis ir diezgan jaudīgs. Papildus dzinējam pieslēdzot vēl kādu agregātu, tas saņem slodzi. Par komfortu ir jāmaksā,” saka speciālists. Taču kondicionieris ir ne tikai komforta aprīkojums, bet arī drošības jautājums – nevar karstumā braukt un cepties. Atvērts logs ir apšaubāms dzesēšanas variants, jo sapūtīs ausis un kaklu.

Kondicioniera pārbaude un uzpilde parasti aizņemot mazāk par stundu. Pieslēdz automātiskai iekārtai, iesūknē iekšā slāpekli, lai neveidotos kondensāts, pārbauda, vai viss strādā. “Reizēm cilvēks atved tikko iegādātu mašīnu, par kuru nezina, vai veikta kondicioniera apkope un vai tas vispār darbojas. Jo ilgāk sistēma nav lietota, jo lielāks risks, ka viss zem spiediena izirs. Ja darbojas, pieslēdzam iekārtu, kas izsūknē visas vielas, gaisu, gružus, eļļu un kondensātu. Tad notiek pārbaude vakuumā. Ja viss kārtībā, iekārta uzpilda eļļu, krāsu un freonu. Ja atklājas noplūde vai arī sistēma nestrādā, tad jāmeklē konkrētā problēma,” pastāsta D. Ledājs.

Ieteikumi

Kā pareizi lietot kondicionieri

• Nedrīkst pēdējā siltajā dienā izslēgt un atstāt uz ziemas sezonu bez darba. Eļļai sistēmā ir jābūt apritē, lai neizkalstu savienojumi un nerastos noplūdes.
• Aukstajā sezonā, kad mitruma dēļ aizsvīst logi, tieši kondicionieris minūtes laikā novāc kondensātu no stikliem. Tas ir drošības jautājums – braucot neslaucīt logu ar piedurkni.
• Vasarā temperatūras starpībai ārā un salonā jābūt mazāk par 10 grādiem, citādi saaukstēšanās visdrīzāk būs klāt.
• Kad panelis ir saulē nocepies, nevajag virzīt gaisa plūsmu uz priekšējo vējstiklu. Daudzām mašīnām var redzēt plaisu apakšējā daļā visā garumā, kas rodas, palaižot ledainu gaisu uz karsta stikla.
• Gaisa plūsmu vislabāk vērst uz kājām, lai vēsums salonā vienmērīgi sadalās un nepūš tieši sejā.
• Labāk lietot iekšējo gaisa cirkulāciju, jo, ņemot jau padzesēto gaisu no salona, kondicionieris to atdzesē ātrāk. Āra gaiss, izskrienot vienu reizi caur radiatoru, nepagūs efektīvi atdzist.
• Nav jāsatraucas par ūdens peļķi zem auto karstā laikā – ja novadkanāli nav aizsērējuši, liekais kondensāts notek lejā. Jāsatraucas, ja šķidrums ir slīdīgs vai eļļains.