Piektdiena, 26. aprīlis Rūsiņš, Sandris, Alīna
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Vēl zaļāks un veselīgāks. Kādi ir iecienītākie zaļumi pavasarī un kas tajos labs?

Pašu zemē augušie zaļumi tomēr nav salīdzināmi ar tiem, kurus ieved no citām valstīm. Piemēram, no Gruzijas atvestās dilles nesmaržo tāpat kā piemājas dārzā vai balkona kastē audzētās. Kādi ir Latvijā iecienītākie zaļumi pavasarī un kas tajos labs?

Vēl zaļāks un veselīgāks. Kādi ir iecienītākie zaļumi pavasarī un kas tajos labs?
Foto: congerdesign from Pixabay
22.05.2021 06:00

Daiga Lutere

"Kurzemes Vārds"

Atslēgvārdi

Uztura speciāliste Jevgēnija Jansone norāda, ka cilvēka organisms ir gudrs, un tādēļ, it īpaši pavasarī, jūtam nepieciešamību pēc dabiskajiem vitamīniem – dažādiem zaļumiem: lociņiem, dillēm, pētersīļiem u.c. Tā kā ziemā svaigus tos ēdam maz, nav brīnums, ka pēc aukstā laika jūtamies saguruši un apātiski.

Aptiekās nopērkamo vitamīnu vietā noteikti ir vērts izvēlēties pirmos pavasara zaļumus, kas sader ar dažādiem pamatēdieniem, un, piemēram, sagrieztas dilles vai lociņus var uzkaisīt gan šķīvī saliktiem vārītiem kartupeļiem, gan iebērt zupā. Uzlabojas ne tikai garša, bet arī smarža. Protams, zaļumi lieliski piestāv svaigiem salātiem.

Dilles

Ne tikai rosina ēstgribu, bet arī labvēlīgi ietekmē kuņģa-zarnu traktu un palīdz pret gremošanas traucējumiem. Simts gramos diļļu ir 100 mg C vitamīna, kas ir ieteicamā dienas deva.

C vitamīns svarīgs tādēļ, ka tas ir antioksidants un viela, kas piedalās nozīmīgu hormonu veidošanā: bez tā nepastāvētu laimes hormoni serotonīns un dopamīns, kā arī adrenalīns.

P vitamīns, kura dillēs arī ir pietiekami daudz, palīdz C vitamīnam labāk uzsūkties organismā. Dilles satur arī citus vitamīnus: B1, kas baro nervu šūnas. B2, kas piedalās ogļhidrātu un tauku maiņas procesos. PP labvēlīgi ietekmē aknu, kuņģa, aizkuņģa dziedzera darbību.

Dilles satur karotīnu, kas kopā ar C vitamīnu pasargā šūnas no brīvo radikāļu kaitīgās iedarbības. Dilles ir arī kālija avots, kas palīdz sirds muskuļos uzlabot vielmaiņu.

Loki

Jaunie lociņi ar savu smaržu signalizē, ka vasara vairs nav tālu. Tajos ir daudz vielu ar pretmikrobu un antiseptisku iedarbību. Turklāt lociņos esot pat vairāk vitamīnu un minerālvielu nekā sīpolos.

Šos zaļumus lietojot uzturā, cilvēks uzņem organismam tik nepieciešamo dzelzi, kalciju, magniju, fosforu, fluoru, askorbīnskābi un arī sēru, kas vajadzīgs ādai un redzei.

Loki pazemina holesterīna līmeni un aizkavē mikrobu attīstību, palīdz saaukstēšanās gadījumos, mazina miegainību.

Pētersīļi

Tajos atrodamas īpašas ēteriskās eļļas ar urīndzenošu un sviedrējošu iedarbību, tāpēc pētersīļus var godāt par ārstniecības augiem. Tie ir bagāti ar antioksidantiem, vitamīniem, šķiedrvielām, minerālvielām.

Pētersīļi sargā no brīvo radikāļu izraisītām slimībām. Tajos daudz kālija, kalcija, mangāna, dzelzs, magnija. 100 gramos pētersīļu ir 12% no dienā nepieciešamās kālija devas, kas palīdz kontrolēt sirdsdarbību un asinsspiedienu. Dzelzs nodrošina sarkano asinsķermenīšu veidošanos un to darbību.

Savukārt sarkanie asinsķermenīši uz organisma audiem nogādā skābekli. Kur nu vēl vitamīni! A, beta karotīns, C, E vitamīni u.c. Pētersīļos esošais K vitamīns ir ļoti noderīgs kaulu veselībai.

Lapu salāti

Augstā hlorofila satura dēļ par visvērtīgākajiem tiek uzskatīti salāti ar tumši zaļām lapām. Salātu ēšana palīdz uzlabot gremošanu, veicina liekā šķidruma izvadīšanu no organisma, kalpo asinsvadu sieniņu trausluma profilaksei, palīdz uzlabot miegu, pazemina asinsspiedienu.

Skābenes

Uzturā vēlams lietot tikai tad, kad lapiņas vēl jaunas un tajās ir vairāk ābolskābes un citronskābes. Vecās, pāraugušās skābenēs būs daudz skābeņskābes, kas var veicināt nierakmeņu veidošanos, mazināt vielmaiņu.

Skābenes iesaka pievienot vitamīnu salātiem, kurus gatavo no dažādiem pavasara zaļumiem.

PIEREDZE

Aizputes radošās darbnīcas “Lalu” meistare Laila Luzere:

– Ar pavasara zaļumiem draudzējos kā es, tā mana ģimene. Tā ir tradīcija, kas atkārtojas gadu pēc gada, – mājās uz saulainākās palodzes atrodas kaste ar zemi, kur sastādīti sīpoliņi un izaug visgaršīgākie lociņi. Vēl jau ir arī dārzs, kur tiek audzēti ne tikai zaļumi.

Pavasaros mēdzu taisīt enerģijas kokteiļus, kad kopā ar kefīru sablendēju gan lociņus, gan dažādas jaunās zālītes un saplaukušās lapiņas. Tiešām dod enerģiju!

Dilles dārzā izsējas un aug pašas gadu no gada. Tās saglabāju ziemai: sagriežu, lieku maisiņos un saldētavā. Dilles tiešām ļoti labi garšo pie visiem latviešu klasiskajiem ēdieniem. Kad dārzā izaugs lapu salāti, tad vasara būs patiešām sākusies!Tie ar lociņiem, kefīru un krējumu, manuprāt, ir īsts vasaras ēdiens.

Ziemā, protams, dārzeņus un zaļumus šad un tad pērku veikalos, bet godīgi atzīstu, ka drošāk jūtos tad, kad galdā varu likt pašas izaudzēto.

RECEPTE

Pērļu grūbas ar kuprlaša ikriem

“Katram gribas pagatavot mīļajiem ko īpašu un neierastu. Arī mums tik ierastos un tradicionālos graudaugu produktus var pagatavot gurmānu cienīgā veidā. Šīs maltītes pagatavošana nepavisam neprasa daudz pūļu, bet vienlaikus mājiniekiem radīs burvīgu svētku atmosfēru,” stāsta šefpavārs Raimonds Zommers, piedāvājot svētku recepti no ikdienišķām izejvielām.

Vajadzēs vienu paciņu (90 g) pērļu grūbu, 400 g konservētu sarkano pupiņu, bageti, 200 g savvaļas kuprlaša ikru, 150 g krēmsiera, 2 ēd. k. skābā krējuma, 3–4 ēd. k. olīveļļas, 200 g kazas siera, baziliku, sāli un piparus.

Katlā liek vārīties ūdeni, pievieno šķipsniņu sāls. Vārošā ūdenī liek vienu paciņu pērļu grūbu, uz lēnas uguns vāra 12 minūtes. Uzsilda cepeškrāsni līdz 180 grādiem, grauzdē bageti, kas pārgriezta gareniski uz pusēm un iekšpusē bagātīgi apsmērēta ar olīveļļu. Sakarsētā pannā liek pupiņas, pieber izvārītās pērļu grūbas, uzkaisa sāli un piparus, nedaudz apcep. Pievieno skābo krējumu, un 3 minūtes cep. Kad bagete apgrauzdēta, to bagātīgi apsmērē ar krēmsieru, virsū liek savvaļas kuprlaša ikrus un dekorē ar bazilika lapiņām. Dziļā šķīvī vai bļodā liek pērļu grūbas ar pupiņām, pāri pārkaisa gabalos salauztu kazas sieru un bauda gardo maltīti.

INTERESANTI

Pavāru alfabēts

  • Farfalle – itāļu makaronu šķirne, makaroni izveidoti rozetes vai tauriņa formā.
  • Flambēt – aizdedzināt, apliet ēdienu ar spirtu, degvīnu vai konjaku un aizdedzināt to. Alkohols sadeg, bet garšvielas iesūcas ēdienā. Parasti izmanto gaļas ēdienu un desertu pagatavošanā.
  • Fondī – šveiciešu ēdiens, gatavots no kausēta siera, baltvīna un garšvielām.
  • Frikasē – smalki sagriezta (sautēta vai cepta) gaļa, ko pasniedz ar biezu mērci.
  • Fritēt – vārīt taukos vai eļļā.
  • Feta – balts un sāļš aitas piena siers, kura izcelsmes valsts ir tikai un vienīgi Grieķija (to nosaka ES piešķirtais PDO aizsardzības statuss). Tiek lietots kā galda siers, kā pildījums cepeškrāsnī gatavotām zivīm, dārzeņiem u.tml., arī salātos.

Avots: chef.lv

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz