Palicis tikai pāris dienu, kad namamātēm saplānot, ko likt Ziemassvētku galdā, ar kādu maltīti iepriecināt savus mīļos. Daudzās ģimenēs Ziemassvētku mielasts nemainās gadiem, jo tradīcijas jau tādēļ ir tradīcijas. Citviet vienlaikus ar tradicionālajiem ēdieniem tiek pasniegts kaut kas jauns. Ar viesnīcas “Jūrnieka ligzda” krodziņa vadītāju INGUTU KĻEVCOVU runājām par pīrāgu cepšanas tradīciju, kas pārņemta no vecmāmiņas, bet pavāram VITĀLIJAM GOLUBECKIM vaicājām pēc svētku maltītes receptēm.

Pašiem jācep pīrādziņš

“Kad vēl biju bērns, man ļoti patika ar vecmāmiņu pirms svētkiem darboties virtuvē un kopā cept dažādus gardumus. Vecmāmiņa pagatavoja rauga mīklu, un no tās mēs cepām ne tikai speķa pīrādziņus, bet arī saldās magoņu un kanēļa maizītes. Viens no maniem un māsas uzdevumiem bija ik pēc laika apraudzīt mīklas bļodu un pārliecināties, vai tā rūgst, vai mīkla jau nekāpj ārā no trauka. Lai pīrādziņi cepot nevērtos vaļā, vecmāmiņa tos mācēja interesanti aizlocīt. Arī šo prasmi esmu pārņēmusi,” stāsta Inguta. Tagad viņai mājās pirms svētkiem labprāt palīdz dēliņš Toms, un, kā saka Inguta, noteikti jāļauj bērniem darboties virtuvē, kamēr viņiem šī interese ir. Kopā būšana, gatavošanās ir daļa no svētku radīšanas prieka.

Rauga mīklu, protams, var nopirkt jau gatavu, bet pīrādziņi tomēr garšo daudz labāk, ja saimniece mīklu gatavojusi pati. Jā, banāli un pierasti skanēs, bet ēdiena gatavošanas procesā vissvarīgākā ir ieguldītā mīlestība. Inguta rauga mīklai izmanto nevis sauso, bet paciņās nopērkamo presēto raugu. Mīkla sanāk pufīgāka. Vajadzēs miltus, raugu, olas, sviestu, sāli, pienu, cukuru. Mīklu samīca, trauku pārsedz ar dvieli un noliek siltumā uzrūgt.

Tikmēr sagatavo pildījumu. Mazos kubiņos sagriež cūkgaļas cauraudzīti, sasmalcina sīpolu, pieliek smalkos piparus. Uzrūgušo mīklu izveltnē un ar glāzi veido aplīšus. Uzliek pildījumu, maliņas saspiež kopā. Kad pīrādziņi sakārtoti uz plāts un glīti apsmērēti ar sakultu olu, nekas vēl nav beidzies. “Tā darīja mana vecmāmiņa, daru es un mācu arī dēlam, ka katra pīrādziņa virspusē trīs reizes jāiedur ar dakšiņu,” turpina Inguta. “Plāti tūliņ neliek krāsnī, bet patur minūtes 10 istabas temperatūrā, lai rauga mīkla atkal paceļas, uzrūgst. Tad pīrādziņi sanāk gaisīgi un ātri izcepas. Cepu, kamēr tie paliek zeltaini brūni.”

Svētku sajūtu mājās rada gan pašu rokām pagatavots mielasts, gan arī rotājumi. Inguta atklāj, ka pirms Ziemassvētkiem darbu ir daudz – jābrauc uz mežu pēc eglītes, tā jāgrezno, skaisti jāsaklāj galds, uz tā jāsaliek sveces. Bet, atgriežoties pie rauga mīklas, viņa atgādina, ka no tās var pagatavot ne tikai speķa pīrādziņus, bet arī smalkmaizītes. Pāri palikušo mīklu sadala divās daļās un izveltnē plānā kārtā. Uzsmērē mīkstu sviestu un pārkaisa ar cukuru. Vienai mīklas plāksnei krietni uzber magones, otrai – kanēli. Katru satin kā ruleti un ar nazi sagriež gabaliņos. Liek uz plāts, pārsmērē ar sakultu olu un cep, līdz smalkmaizītes iegūst zeltainu nokrāsu. Iznākums ir ļoti gards.

I. Kļevcova: “Viens no ēdieniem, kas mūsmājās Ziemassvētkos ir vienmēr – štovēti kāposti ar desiņām. Mūsmāju tradīcija! Tā kā man patīk cept kūkas un citus kārumus, tad šogad bez magoņu un kanēļa maizītēm, iespējams, pagatavošu arī siera kūku.”

PADOMI

Kā tikt pie garda svētku cepeša

Cepetim nevajag ņemt lielu gaļas gabalu, jo tad tā cepšana prasīs ilgu laiku. Vislabākā ir jaunu dzīvnieku gaļa.
Pirms likšanas cepeškrāsnī iemarinēto gabalu pārsmērē ar sinepēm – gaļa sanāks sulīga.
Cepeša gatavību nosaka, gaļas gabala vidū iedurot dakšiņu. Ja gaļa mīksta un parādās gaiša sula – ir gatavs. Ja sula iesārta vai duļķaina, jācep vēl.
Cepeti pasniedz tūlīt pēc pagatavošanas, jo, ilgāku laiku stāvot, tas atdzisīs, apžūs un zaudēs labo garšu.

Avots: krodziņa “Jūrnieka ligzda” pavārs Vitālijs Golubeckis.

TRADĪCIJAS

Cik ēdieniem jābūt Ziemassvētku galdā?

Latvieši uzskata, ka Ziemassvētkos galdā jāliek vai nu 9, vai 12 ēdieni, viss atkarīgs no tā, kuram skaitlim tic. Katrā ziņā pats svarīgākais, lai svētku galds būtu bagāts ar ēdieniem, tad arī nākamais gads būšot bagāts. Pilns galds ir pārticības zīme, un, ja cilvēks labi paēdis, viņam būs spēks strādāt. Obligāti uz galda jābūt maizei, sālim un ugunij (svecēm).

Lūk, tradicionālie ēdieni, kādus liek uz galda Ziemassvētkos: cūkas pusgalva, štovēti kāposti, vārīti zirņi vai citi pākšaugi, maize, pīrāgi, zivs, graudu biezputra – ķūķis, putraimu desas, cūkas vai vistas cepetis, sāls, krāsnī cepti kāļi un burkāni, plātsmaizes ar biezpienu vai āboliem.

Lai nākamais gads būtu pārticīgs, pēc mielasta visu atstāj uz galda līdz nākamajam rītam!