Pandēmijas laikā vēlme atgriezties dzimtenē nepalielinājās un arī nesamazinājās – interese par iespējām bija tādā pašā intensitātē, kāda jau tā bija pirms tam.

Cilvēki tāpat kā pirms tās interesējās par atgriešanos, sazinājās ar koordinatoriem, plānoja, meklēja informāciju par darāmajiem soļiem, lai atgriešanās mūsu valstī un pielāgošanās jauniem apstākļiem būtu vieglāka un mazāk saspringta.

Pārsvarā atgriežas ģimenes ar bērniem, līdz ar to intensīvāk risināmi ir ar izglītības iestādēm saistītie, veselības un sociālā atbalsta jautājumi.

Kā veicināt atgriešanos Latvijā? Daudz strādājam pie Diasporas likuma, lai atvieglotu atgriešanos, bet es parasti saku, ka arī pašiem jābūt gataviem, piemēram, jau pirms atgriešanās sameklēt darbu – to var darīt attālināti, jo šādu darba iespēju jau ir pietiekami, un jau savā mītnes zemē iestrādāties.

Vēlmes un jautājumi interesentiem par atgriešanos ir visdažādākās – meklējam risinājumus sadarbībā ar valsts un pašvaldības iestādēm un darbiniekiem, ģimenēm svarīgākais joprojām ir skolu un bērnudārzu jautājums, kā arī darba vietas.

Katram, kas atgriežas, izstrādājam individuālu piedāvājumu un risinājumus. Mēs iedziļināmies katra cilvēka un ģimenes situācijā un gadījumā – neviens no tiem nav vienāds, bet līdzšinējā pieredze rāda, ka nav neatrisināmu situāciju un jautājumu.

Iedziļināšanās katra cilvēka un ģimenes situācijā un gadījumā rada vēlmi un motivāciju vairāk atgriezties, jo zina, ka te būs atbalsts.

Cilvēki, kuri vēlas atgriezties, ļoti novērtē, ka ir koordinatori, kas palīdz šķetināt viņiem svarīgus jautājumus un palīdzēt atrast iespējamos risinājumus, norādīt uz soļiem, kas jāsper pašiem. Kad viņiem palīdz, vairs nešķiet tik neiespējami kaut ko sakārtot pēc iespējas veiksmīgākās atgriešanās stāstā.

Mēs nevaram ietekmēt valstī un pašvaldībā notiekošos procesus un likumdošanu, bet interesentus atgriezties satrauc nesakārtotība jeb staigāšana meklējot pa gaiteņiem. Mēģinām izskaidrot un atvieglot šo procesu.

Nereti izrunāšanās, psiholoģiskais atbalsts ir potenciālajiem remigrantiem vairāk vajadzīgs nekā to praktisko lietu sakārtošana. Mēs zinām, kā palīdzēt. Nevaram atrisināt līdz galam, jo daudz būs jādara pašiem, piemēram, jāiesniedz dokumenti, bet vismaz esam ievirzījusi pareizā virzienā. Taču šo visu ir grūti saprast tiem, kuri ir uz vietas vai nesen aizbraukuši peļņā svešumā. Kas ir ilgāk par 10 vai 20 gadiem, šeit, Latvijā, ir nomainījusies paaudze, mainījusies likumdošana – viņi nezina, no kura punkta un gala sākt.

Uzskatu, ka remigrāciju tieši var veicināt cilvēki, kas palīdzēs, arī apziņa, ka viņi nav vieni paši. Piestrādājot pie atgriešanās plāna, ir iespēja izveidot drošības spilvenu, nevis atbraukt un tikai tad sākt domāt, ko darīt.

Protams, daudz kas ir atkarīgs arī no pašu cilvēku motivācijas. Strādājot vairākus gadus šajā jomā, ir dažādākie stāsti, kādēļ viņi savulaik aizbraukuši projām svešumā – ir mierīgi, sadzīviski stāsti, citiem ir pat trillera cienīgi notikumi.

Cilvēki jau neaizbrauca tāpat vien ekskursijā – viņi citur saskatīja peļņu un iespējas.

Kad viņi raksta mums e-pasta vēstules, acīs saskrien asaras, jo viņus motivē mīlestība pret Latviju – nekāda nauda nemaina mīlestību pret savu valsti. Lūzuma punkts ir bērni, kuri citur piedzimuši vai izauguši, saprot, ka jābūt pie saknēm.

Šobrīd ļoti interesanta tendence – bērni grib atgriezties mājās pie vecvecākiem, bet vecāki paliek ārzemēs. Viņos ir vēlme uzaugt latviskā un veselīgā vidē un ne tik daudz pilsētās, bet laukos, tādēļ ir liela interese par īpašumiem ārpus pilsētas.

Otrkārt, cilvēki atgriežas sadzīvisku jautājumu un tuvu radinieku veselības stāvokļa dēļ, lai būtu viņu tuvumā un palīdzētu. Kad daudziem prasu, kā viņiem ar dzīvesvietu šeit, atbild, ka viņi uzturas pie vecākiem, vecvecākiem.

UZZIŅAI

Remigranti Kurzemē

• Ar Kurzemes remigrācijas koordinatori sazinājušies 1913 cilvēki / 702 ģimenes.
• Sagatavoti 2060 personalizēti piedāvājumi.
• Atgriezušies pēc saziņas ar remigrācijas koordinatoru 567 cilvēki / 179 ģimenes.
• Atgriezušies paši un tad sazinājušies ar remigrācijas koordinatoru 212 cilvēki / 124 ģimenes.
• Potenciāli plāni atgriezties – 583 cilvēkiem / 212 ģimenei.
• Visvairāk uz dzīvi Kurzemē cilvēki atgriezušies Liepājā, Ventspilī, Saldū, Talsos un Kuldīgā.

Avots: Kurzemes plānošanas reģiona dati (2018.-2022.)

Agnese Berģe, remigrācijas koordinatore Kurzemē