Kurzemē un tieši Liepājā ir ļoti spēcīga īpašo vajadzību bērnu vecāku biedrība “Aizvējā”, ar kuru sadarbojāmies izglītojoša materiāla vecākiem izstrādē un izmēģināšanā.

Ar aktīvajiem īpašo bērnu vecākiem runājām, ka viena no viņu misijām varētu būt tā, ka viņi varētu runāt ar citām ģimenēm, kurās ir bērni ar īpašām vajadzībām, un citiem saviem draugiem, ka

neatkarīgi no visa katram cilvēkam ir savs ķermenis, vajadzības un vēlmes, kā tiesības mīlēt un būt mīlētam.

Tam nav jābūt nekam sarežģītam, bet vienkāršai, saprotamai sarunai pieaugušo starpā.

Bieži baidāmies no nezināmā, no bailēm rodas aizspriedumi, kas nereti var būt postoši. Pieaugušajiem ir jābūt zināšanām un saprašanai, kam un kādā veidā jāvērš uzmanība, piemēram, ka šajos jautājumos katrs ir individuāls, vajadzības var atšķirties.

Seksualitāte nenozīmē tikai seksu. Tas ir plašs jēdziens, kas ietver bioloģisko dzimumu, ķermeņa izpratni, draudzību, mīlestību un intimitāti.

Par bērniem ar attīstības traucējumiem ir mīti –

viņus uzskata vai nu par aseksuāliem, vai hiperseksuāliem, taču patiesība ir kaut kur pa vidu.

Atšķirību starp publisko un privāto ir vērts bērnam mācīt jau no agrīna vecuma, izmantojot vienkāršus, konkrētus piemērus un, ja vajag, attēlus vai piktogrammas.

Piemēram, skaidrot, rādīt, ka ir lietas, ko var darīt publiski, piemēram, klausīties mūziku austiņās, savukārt izģērbšanās ir privāta lieta.

Svarīgi arī tas, kā ģimenē paši pieaugušie izturas pret kailumu, jo bērns mācās no ikdienā redzētā.

Vecāku attieksme un uzvedība ikdienā ir modelis, ko bērns pārņems visdrīzāk neatkarīgi no tā, cik teorētisku sarunu ir bijis.

Ja bērns izdara kaut ko sabiedriski nepieņemamu, būtiski ir viņu nekaunināt. Iesaku mierīgi paskaidrot, ka konkrētajā vietā tā nerīkojas, un izskaidrot, kāpēc. Ja vajag, sarunu labāk turpināt nomaļus.

Ja intimitātes, ķermeņa pieaugšanas un robežu jautājumus vecāki ar bērniem nepārrunā, sekas var būt skarbas.

Bērni un jaunieši ar īpašām vajadzībām ir vairāk pakļauti seksuālās vardarbības, agrīnas grūtniecības un infekcijas riskiem.

Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem, bērni ar attīstības traucējumiem šiem riskiem ir pakļauti aptuveni piecas reizes vairāk nekā citi vienaudži.

Nespējot nolasīt attiecību robežas un otra cilvēka atteikumu, jaunieši aiz milzīgas vēlmes pēc tuvības var neapzināti pārkāpt likumu vai izraisīt sabiedrības neizpratni, piemēram, svešus cilvēkus apkampjot pārlieku sirsnīgi.

Ja bērns saprot savu ķermeni, ja zina, kur drīkst un kur nedrīkst pieskarties svešiniekam, un

ja viņš ir iemācīts pateikt skaidru, nepārprotamu “nē”, tad viņš ir vairāk pasargāts.

Tikpat svarīgi ir iemācīt, ka par pāridarījumu jāpastāsta uzticamam cilvēkam.

Bez zināšanām bērna uzvedību var nepareizi saprast arī apkārtējie, piemēram, ja bērns nezina robežas, tad tāda uzvedība var novest pie likuma pārkāpumiem tikai tādēļ vien, ka viņš nav pratis nolasīt otras puses atteikumu, nevis ļaunprātības dēļ.

To, ko vecāki ar bērnu nepārrunā, viņš agrāk vai vēlāk atradīs citur, un reti šī informācija būs tāda, kādu vecāki būtu izvēlējušies.

To, ko nepastāstām mēs, bērns atradīs citur.

Diez vai tās zināšanas, ko bērns atradīs sociālajās vietnēs, būs tādas, kādas mēs būtu vēlējušies. Tādēļ aicinu vecākus būt pirmajiem, kuri ar bērnu šīs tēmas pārrunā.

Vecākiem, kuri nejūtas droši tādu sarunu vadīt paši, var meklēt atbalstu – gan rakstiskus materiālus, piemēram, zīmējumus un skaidrojumus “Papardes zieda” tīmekļa vietnē, ko var izmantot soli pa solim, gan dažādu speciālistu padomus.

Iveta Ķelle, biedrības “Papardes zieds” valdes priekšsēdētāja

Uzziņai

Kā piedalīties “Dažādo kurpju dienā”?

– 25. septembrī uzvelciet atšķirīgus apavus (piemēram, vienu ikdienas kurpi, bet otru – sporta apavu).

– Nofotografējiet savas dažādās kurpes.

– Publicējiet foto savos sociālo mediju kontos (Facebook, Instagram, X u.c.), obligāti pievienojot tēmturi #IekāpOtraKurpēs.

– Aiciniet to darīt arī kolēģus, draugus un ģimenes locekļus.

Avots: Labklājības ministrija