Piefiksējām, ka augusts jau teju klāt un līdz skolai palicis apmēram mēnesis. Bet mūsu ģimenē viss vēl ir mierīgi.

Es gaidu, kad lielveikalos būs atlaides, un tad sapērku to, kas būs vajadzīgs pirmajai un otrajai skolas nedēļai. Pārējo pēc tam pērkam pamazām un prātīgi.

Lielos daudzumos neko neiegādājos.

Ar pirmo bērnu gan bija citādi. Atceros, ka toreiz sapirku visu un vēl dubultā – guaša krāsas, citus piederumus, un pēc tam tas nostāvēja skapī.

Ar otro un trešo bērnu jau sapratu, ka tās pašas guaša krāsas varbūt vajadzīgas tikai divas vai trīs reizes mācību gadā. E-klasē parasti ir ierakstīts, kad kaut kas konkrēti jāņem līdzi, un tad mēs aizejam un nopērkam.

Manuprāt, gatavošanās skolai nāk ar pieredzi.

Vecākiem, kuru bērns sāk 1. klasi, uztraukums ir daudz lielāks, jo viņi vēl nezina, ko sagaidīt. Jo augstākā klasē bērns iet, jo mierīgāk vecāki sagaida skolu.

Protams, tas tik un tā prasa diezgan lielus finansiālus līdzekļus, īpaši, ja ģimenē ir vairāki bērni un viņiem visiem vienlaikus sākas mācību gads. No pilsētas kaut kādu atbalstu saņemam, bet tas ir par maz.

Apģērbu speciāli 1. septembrim nepērku. Mēs vienmēr atrodam kaut ko no tā, kas jau ir skapī. Bērni, tāpat kā pieaugušie, iziet sabiedrībā, apmeklē pasākumus, tāpēc svinīgākas drēbes mājās jau ir.

Ja viņi ietu skolā, kur obligāti vajadzīgi melni svārciņi un balta augšiņa, tad varbūt vajadzētu kaut ko piemeklēt. Bet citādi pietiek ar bēšu vai citas neitrālas krāsas apģērbu, ar kuru var aiziet uz svinīgāku notikumu.

Par sporta tērpiem arī neiespringstam. Meitas velk ikdienas šortiņus, bikses vai legingus, krekliņus. Izvēlamies botas, kas neslīd sporta zālē.

Viens no maniem bērniem šogad ies 2. klasē un izmantos arī tās burtnīcas, kas palikušas no iepriekšējā gada.

Vienīgais, ko īpaši sagatavojam, ir penālis. Bērnam gribas, lai ir jauni zīmuļi, pildspalvas un flomāsteri. Tie mums katru gadu ir jauni, neskatoties uz to, ka mājās kaut kas jau ir.

Kopumā mēs tiešām izmantojam to, kas palicis no iepriekšējā mācību gada.

Man ir nolikti burtnīcu vāciņi, arī laminētie grāmatu vāciņi. Ja nākamajā gadā grāmatas būs tādā pašā izmērā, man nenāksies atkal ieguldīt vairāk nekā 15 eiro tikai vāciņos.

Vidējais bērns ies 6. klasē. Arī viņa daudz ko izmantos no iepriekšējā gada, bet kaut kas būs jāpērk klāt. Meita ir ļoti atbildīga, tāpēc uz grāmatnīcu viņai līdzi neeju – iedodu naudiņu, un viņa pati izvēlas, kas vajadzīgs un kas patīk.

Turklāt, ja jaunākais bērns vēl pieņem to, ko es nopērku, tad vecākajam var arī netrāpīt ar to, kas patīk. Tāpēc labāk ir ļaut izvēlēties pašam.

Runājot par mugursomām, dažkārt tās paliek no iepriekšējiem gadiem, bet reizi divos vai trijos gados somas tomēr nomainām.

Es nesteidzos visu sagādāt arī tāpēc, ka pirmajā skolas nedēļā parasti vēl valda svētku noskaņa –

ir sporta dienas, vieglāks režīms, un nopietnas mācību stundas bieži sākas tikai nedēļas otrajā pusē. Ja kaut kas nav skaidrs par mācību līdzekļu sarakstu, pirmajā nedēļā var aiziet un pajautāt skolotājai. Piemēram, vai tieši tā burtnīca ir īstā.

Zinu, ka pirmās, otrās un pat trešās klases skolēnu vecākiem bieži ir grūti saprast, kuras līniju burtnīcas vajadzīgas, jo variantu ir daudz. Vecāki sapērkas uz atlaidēm, bet pēc tam izrādās, ka tās nemaz neder. Arī rūtiņu burtnīcām ir atšķirības – vienām rūtiņas ir nedaudz lielākas, citām parastās.

Tāpēc mēs pirms skolas sākuma cenšamies neuztraukties. Labāk nopirkt to, kas tiešām vajadzīgs sākumā, un pārējo saprast procesā.

Agnese Grīnberga, trīs bērnu mamma

Uzziņai

Cik izmaksā bērna sagatavošana skolai?

• Bērna sagatavošana jaunajam mācību gadam var prasīt vismaz 250 eiro.
• 37% Latvijas ģimeņu skolai paredzētais budžets nepārsniedz 100 eiro.
• 64% vecāku atzīst, ka reālās skolas izmaksas ir no 100 līdz vairāk nekā 500 eiro.
• 46% ģimeņu pirms skolas sākuma mērķtiecīgi meklē atlaides.
• 29% ģimeņu izmanto iepriekšējo gadu lietas atkārtoti.
• 49% vecāku norāda, ka viņu bērni atgriešanos skolā uztver mierīgi.

Avots: tirgus izpētes centra “Norstat Latvija” veikta aptauja pēc “Akropole Latvija” pasūtījuma. Piedalījās 502 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 25 līdz 65 gadiem, kuru ģimenēs ir skolas vecuma bērni.