Atceros, kādi Beberliņi bija pirms vairākiem gadiem. Nesakārtots, pamests nostūris. Šobrīd, manuprāt, tur vērojamas ļoti pozitīvas pārmaiņas, ko novērtē arī liepājnieki.

Izskanējis viedoklis, ka Beberliņi ir “milzīgu iespēju lauks”. Es gan negribētu teikt, ka “milzīgs”, jo katru vietu, ko iespējams attīstīt, manuprāt, nevajadzētu arī “pārsātināt” ar izklaides/atpūtas iespējām, cilvēkus tas var atgrūst. Šobrīd Beberliņos ir iespējas aktīvi pavadīt laiku “Tarzānā” un “BB veikparkā”, tūristiem ir iespēja atpūsties un pārnakšņot kempingā, bet tajā pašā laikā tiek saglabāts neskartās vides valdzinājums, ko cilvēki labprāt bauda. Visam jābūt līdzsvarā un ir jāieklausās cilvēkos, ko paši liepājnieki vēlas un kāds ir viņu viedoklis. Es pieļauju, ka vēl ir daudz un dažādu veidu, kā šo rajonu attīstīt, galvenais ir nepārcensties, jo kā tur bija tajā teicienā – kas par daudz, tas par skādi. 

Pavisam noteikti, es esmu par to, lai Beberliņu, kā arī Karostas teritorija attīstītos un būtu pievilcīga visiem, galvenais, ka kaut kas notiek, lai nestāv dīkstāvē. Ja mēs neizmantojam savus resursus, tad nekas nemainās. Ja gribam domāt un cerēt uz labāku nākotni Liepājā, lai cilvēki nebrauktu prom no šejienes dažādu iemeslu dēļ, ir jāiet uz priekšu. Es domāju, ka Beberliņu attīstība pavisam noteikti veicinātu pilsētas labklājību, integrētu sabiedrību. Vēl joprojām pastāv viedoklis, ka Karosta ir pilnīgi cita pasaule, un ir jau arī, bet ar ko labāki tie, kas dzīvo, piemēram, Dienvidrietumu rajonā? Nav tādu labāku vai sliktāku rajonu, atšķirīgas ir iespējas un es uzskatu, ka ilgtermiņā Beberliņu un Karostas attīstība veicinātu šajā teritorijā dzīvojošo, kā arī visu pilsētnieku labklājību kopumā.

Manuprāt, abas šīs lietas – biznesu un dabu – var apvienot. Gan pašā Liepājā, gan Liepājas apkārtnē ir pietiekami daudz vietu, kur aizbraukt pie neskartas dabas un to baudīt netraucēti. Beberliņi ir vieta, kur pavadīt laiku aktīvi – pie dabas, svaigā gaisā. Galvenais ir saprast to, ka tā ir atbildība, ja veido biznesu pie dabas, ir jānodrošina nepieciešamā infrastruktūra, lai nenodarītu kaitējumu. Uzņēmējdarbība veicina attīstību, un labāk, lai uzņēmumus veido šeit, nekā kaut kur citur, jo tas tomēr ir arī finanšu jautājums. Jo nauda, ko cilvēks iztērē par pakalpojumu, uzņēmumam nomaksājot nodokļus, paliek tepat pilsētā, pēc tam gan pilsēta, gan uzņēmums tos var ieguldīt pilsētas attīstībā. 

Lai es uz Beberliņiem brauktu bieži, ir jābūt daudzveidībai. Vienu dienu aizbraucu paveikoju, citu dienu izaicinu sevi “Tarzānā”, vēl kādu dienu vienkārši gribu pabaudīt dabu un pastaigāt, piemēram, pa baskāju taku, vai kopā ar bērniem izbraukt ar laivu. Tas, protams, ir katram savs, bet, lai turp brauktu bieži, ir jābūt piedāvājumam, ko nevar paspēt izbaudīt vienā dienā.

Šobrīd zinu tikai to, ka izskanējušas domas par baskāju taku, kas man pašai ļoti patīk, jo tas tik tiešām ir interesanti, bet Latvijā tādas jau ir, tāpēc būtu jāatrod tā rozīnīte, kāpēc apmeklēt tieši Beberliņu baskāju taku. 

Nesen ar ģimeni bijām Lietuvas pilsētā Anīkščos, kur ir izbūvēta taka pa koku galotnēm. Super! Tikai, manuprāt, ja ko līdzīgu veidotu Liepājā skats no augšas būtu grandiozs – jūra, Karosta, katedrāle utt. Zinu, ka Beberliņu teritorijā ir cara laikā būvētās virszemes un arī pazemes fortifikācijas, kas ir ļoti interesanta vide kādām sacensībām, lāzerpeintbolam, kas kļuvis populārs. Tātad resursi ir, tikai jāprot tos izmantot.

Agnese Jansone,
liepājniece, biznesa augstskolā “Turība” studē tūrismu un viesmīlības vadību