Intervija ar kultūras ministri Agnesi Lāci.

– Ko valsts, atbalstot ar līdzfinansējumu Eiropas kultūras galvaspilsētas pasākumu programmu 2027. gadā, vēlas sasniegt? Kāda ir tieši Kultūras ministrijas loma?

– Šis starptautiski nozīmīgais projekts ļauj mums ilgtermiņā paskatīties uz nozares attīstību un kultūras nozīmi pašvaldības un valsts starptautiskā tēla veidošanā un eksportspējas uzlabošanā, tajā, kā sevi nostiprinām Eiropas kartē.

Tāpēc arī

“Liepājas 2027” programma ir svarīga ne vien vietējā un reģionālā līmenī, bet arī valstiskā mērogā.

Piešķirtais valsts finansējums ir līdzvērtīgs tam, kāds tas bija mūsu kaimiņiem Kauņā, arī pašlaik Tartu.

Arī piešķiršanas princips ir līdzīgs – daļu naudas pašvaldības pašas iegulda šajā projektā, tiek piesaistīti arī privāto sponsoru līdzekļi aktivitātēm un attiecīgi valsts atbalsta nauda ir paredzēta tieši kultūras satura radīšanai, programmas piepildīšanai.

Tāpat, lai mēs visi valstī skatītos uz programmas ieviešanu starpdisciplināri, esam izveidojuši Uzraudzības padomi, kurā darbojas dažādu ministriju un valsts institūciju pārstāvji, arī Valsts prezidenta biroja pārstāvji, kā zināms, Edgars Rinkēvičs ir “Liepājas 2027” patrons.

Un padomē tad arī kopā darbojamies pie programmas virzības un uzdodam jautājumus liepājniekiem par konkrētajiem plāniem un procesu kopumā.

Tie galvenokārt ir pavisam praktiski jautājumi par transporta savienojamību, starptautiskā mārketinga principiem un vispārēju virzību uz programmas ieviešanu 2027. gadā.

– Ko sagaidāt no liepājniekiem šajā procesā?

– Galvenais ir savlaicīga plānošana. Lai mēs par Liepājas programmu varam vēstīt starptautiski, jau tagad jābūt skaidriem galvenajiem notikumiem un pieturas punktiem.

Mums kopā jāsaprot, kā piesaistīsim ārvalstu viesus gaidāmajām aktivitātēm un panāksim plānoto tūristu skaita pieaugumu par, šķiet, 15 procentiem, tāpat sasniegsim citus mērķus tīri ekonomiski.

Tāpēc arī Uzraudzības padomei ir jāatgādina visiem iesaistītajiem, ka 2027. gads nemaz vairs nav tik tālu, ka mums jau laikus ir jābūt atbildēm uz daudziem jautājumiem, lai varam droši spert nākamos soļus un plānot reklāmas kampaņas, rezervēt laukumus aviosabiedrību žurnālos, izvietot plakātus un tamlīdzīgi.

Jo tas viss nav tikai par Liepāju, tas ir arī par valsts starptautisko tēlu un saitēm, kam jāatbalsojas tūrismā un ekonomiskajā pienesumā,

ļaujot pilsētai attīstīties arī turpmāk.

Bet man šķiet, ka nodibinājuma “Liepāja 2027” komanda virzās uz priekšu gana labā tempā, pārdomāti, vismaz tādu iespaidu esmu guvusi no mūsu tikšanās reizēm.

– Jāteic gan, ka tieši šobrīd politiskajā telpā redzam vairākus negatīvus piemērus tam, ka valdība iepriekš nav spējusi strādāt starpdisciplināri, ko redzam gan ar “Rail Baltica” problēmām vai citiem projektiem, kuros vienas ministrijas aktivitātes pēc būtības dublē citu ministriju projektus. Vai jums nav bažu, ka šādi var notikt arī ar “Liepāju 2027”, vienkārši tāpēc, ka citi nebūs tik iedvesmoti virzīties uz izcilu rezultātu?

– Tieši tāpēc šī sadarbības forma, kas ir Uzraudzības padome, ir radusies, lai mēs jau šobrīd strādātu starpnozariski un izdiskutētu dažādus atslēgas jautājumus starp institūcijām, lai mēs neskatītos uz “Liepāju 2027” tikai no kultūras nozares puses.

Šis formāts mums ļauj gan sekot līdzi labas pārvaldības principiem, gan laikus redzēt, kur sadarbība klibo.

Faktiski tā ir vieta, kur organizatoru komanda var aktualizēt izaicinājumus, ar kuriem tā saskaras, lai varam šīs problēmas risināt.

Uzraudzības padome nav vagars un tai nav tikai kontrolējoša funkcija. Tieši tāpēc tā arī pastāv, lai operatīvi risinātu kaut kādus iespējamos sastrēgumus, ja tādi rodas.

Un līdz šim, nospraužot konkrētus atskaites punktus, esam varējuši pārliecināties, ka pat par mazām tehniskām lietām ir padomāts un uzrunāti vajadzīgie sadarbības partneri, lai projekta ieviešana virzītos uz priekšu pārdomāti.

– Un, visbeidzot, ko jūs personīgi gaidāt no “Liepājas 2027” programmas?

– Mani ārkārtīgi iepriecina, ka Liepājas programmas koncepcijā atspoguļojas gan ilgtspējas un tālnojautas, kā kāds no vēstnešiem teica, principi, tāpat iekļaujošas kultūras un sabiedrības aspekti, kopienu līmenis.

Man šķiet, ka ir ļoti svarīgi, ka mēs visi kopā ar līdzcilvēkiem radām modernos kultūras procesus un tos aktualizējam.

Jā, tas ir arī zināms izaicinājums Latvijas sabiedrībai – domāt par to, kā mēs cits citam līdzās varam dzīvot ar cieņu pret mūsu zemi, dabu un pilsētvidi.

Es ar nepacietību gaidu “Liepājas 2027” inovatīvos sabiedrības iesaistes formātus, kas aktualizēs mūsu valstij svarīgus jautājumus ilgtermiņā – kā mēs stiprinām kopienas, aizsargājam savu vidi, kā kopīgi veidojam nākotni, uz kuru mums visiem tiekties.