Pēc lielveikala “Maxima” jumta sagrūšanas Rīgā, Zolitūdes mikrorajonā, nevēlētos piekrist sabiedrības viedoklim, ka mūsdienās tiek būvētas nedrošas ēkas. Tam īsti nav pamatojuma. Projekti tiek izstrādāti nopietni, un, kad tie tiek realizēti, uzraudzība ir liela. Jā, varbūt mūsdienās būvēt konstrukcijas ir vieglāk, nekā tas bija pirms simts gadiem, bija arī savādāks būvniecības stils, bet teikt, ka tādēļ ēkas būtu nedrošas, es negribētu. Pēc būtības aprēķina metode jau nav mainījusies, un tur viss ir kārtībā.

Jā, varbūt mūsdienās ir centieni uzbūvēt kaut ko ātrāk un arī lētāk. Bet tas noteikti nav uz ēkas drošības vai noturības rēķina. Ekonomija, visticamāk, ir uz kaut kādiem apdares materiāliem. Bet arī te nav runa par konstruktīvo drošību, jo izmantotajiem materiāliem jābūt sertificētiem. Uz drošību būvnieki noteikti necenšas taupīt. Turklāt objektos notiek kontrole no vairākām pusēm – ir būvuzraugi, autoruzraugi, būvdarbu vadītājs utt. Viņi visi seko līdzi celtniecības procesam.

Manuprāt, būvnormatīvi ir pietiekami stingri. Nozīmīgu būvju projektam, pirmkārt, ir jāiziet nopietna ekspertīze, kas apliecina, ka projekts ir izstrādāts atbilstoši visiem normatīviem. Būtībā atbildībā dalās arī pats ēkas projektētājs. Ja kaut kas notiek, viņš ir līdzatbildīgs. Otrs, ko jau minēju, laikā, kad notiek būvniecība, stingra kontrole ir no vairākām pusēm. Turklāt, nododot objektu ekspluatācijā, atbilstošām institūcijām ir jādod savs atzinums, vai šī būve ir uzbūvēta atbilstoši visām normatīva prasībām.

Man grūti komentēt notikušo traģēdiju Rīgā, arī mūsu rīcībā ir tik daudz informācijas, cik izlasāms internetā. Nav zināmi nelaimes iemesli. Pie vainas var būt gan būvniecības kļūda, gan projekta kļūda, gan nepareiza ekspluatācija. Taču dažkārt dzīvē notiek lietas neatkarīgi no mums. Neskatoties uz to, ka ir kontrolējošās personas, līdzās uzraugošās institūcijas. Negribētu teikt, ka kļūdas, ja tādas ir, būtu izdarītas apzināti. Drīzāk nostrādājis cilvēciskais faktors.

Rīgas nelaimes gadījums raksturīgs ar to, ka veikala ēkā notika
būvdarbi. Mēs to nevaram salīdzināt ar situāciju Liepājā, jo Liepājā
šādās ēkās tāda veida būvdarbi nenotiek. Tā ir atšķirība. Ka esam
pilnīgi droši pret šādiem notikumiem, nevaru pilnīgi izslēgt tādu
iespējamību, jo dzīve ir dzīve.

Liepājā divas reizes iebruka veikala “Depo” jumts, un tieši nenotīrīta sniega dēļ. Tā kā tuvojas ziema, ēku īpašniekiem un apsaimniekotājiem jāuzņemas atbildība un jānodrošina lielo jumtu tīrīšanu un uzturēšanu tādā stāvokli, lai saglabātu konstrukciju nestspēju.

Šobrīd arī apkopojam informāciju par visu pašvaldības un sabiedriskas nozīmes ēku apsaimniekotājiem. Gan īpašniekiem, gan apsaimniekotājiem pieprasīsim sniegt ziņas par to, kā notiek ēku ekspluatācija un kā viņi veic pārbaudes, lai nodrošinātu konstrukciju stiprību/izturību.