Intervija ar Liepājas Valsts tehnikuma direktores vietnieci audzināšanas un personības attīstības jomā Aigu Freimani.

– Kā vērtējat šādu ierosinājumu?

– Ja strikti noteiktu, kuros gadījumos direktoram vai pedagogam ir tiesības skolēna somu pārbaudīt, tas noteikti nāktu par labu.

Uzsvēršu – ir jābūt konkrētiem noteikumiem, kādos gadījumos to drīkst darīt, lai vēlāk nebūtu pārmetumu no vienas vai otras puses par tiesību pārkāpšanu.

Šī iemesla dēļ būtu jādefinē, kas ir šīs konkrētās aizdomas, kuru iespaidā drīkst rīkoties.

Nākamais solis, kas šobrīd ir neskaidrs, – somu pārbaudām, kaut ko atrodam – kā rīkoties tālāk? Visdrīzāk, tāpat būs jāvēršas pie policijas pārstāvjiem.

Kopumā uzskatu, ka šāda regulējuma pieņemšana visvairāk atvieglotu policijas darba ikdienu.

Pats galvenais ir spēt ieraudzīt to, vai tiešām ir pamats aizdomām, jo nedrīkst aizmirst, ka

šim cilvēkam, kura mantas tiek pārbaudītas, ir savas tiesības uz privātumu.

Diskutējot par šo jautājumu ar mūsu audzēkņiem, viņi teica, ka iebildumu pret somu pārbaudi viņiem nav, jo neesot, ko slēpt. Tāpat izprot, ka tas tiktu darīts viņu drošības labad.

– Kādi noteikumi skolās bija līdz šim?

– Iepriekš regulējums noteica, ka aizdomu gadījumā, ka skolēna privātajās mantās varētu būt, piemēram, ieroči vai apreibinošas vielas, nekavējoties jāsazinās ar Valsts policiju, kas tad arī ir tiesīga pārbaudīt privātās mantas.

Jaunais regulējums paredz, ka pedagogs, pareizāk sakot, direktors, mantas var pārbaudīt uzreiz.

– Vai tehnikumā ir bijuši gadījumi, kad jāpārbauda soma?

– Vienam atsevišķam skolēnam nē, bet sadarbībā ar Valsts policiju skolā veikti reidi, kuru laikā policijas darbinieki pārbaudīja izglītojamo somas, ja uz tām norādīja speciāli apmācīti suņi.

Veicot pārbaudi, atrastas elektroniskās cigaretes vai kas tamlīdzīgs. Tas notika pedagoga klātbūtnē atsevišķā telpā.

Nepieņemami būtu, ja tas tiktu darīts pārējo audzēkņu acu priekšā.

Arī man būtu nepatīkami, ja publiskai apskatei tiktu izliktas lietas, kas atrodas manā somā. Privātums ir jāievēro, īpaši, ja tās ir tikai aizdomas.

– Skolas somā gan liekām lietām nebūtu jābūt.

– Jā, tomēr vēlākos vecuma posmos mēs mēdzam tur likt arī privātās lietas, piemēram, higiēnas preces vai kādu īpašu talismanu, kas nav domāts izrādīšanai citiem.

Privāto telpu mēs varam aizpildīt ar sev svarīgām lietām.

Var gadīties, ka mazāki bērni nemaz neapzinās, ka līdzi paņēmuši ko bīstamu. Tā būtu laba iespēja pedagogam ar bērniem lieku reizi pārrunāt, ko uz skolu ņemam un ko neņemam līdzi.

– Kā jums šķiet, kādēļ daļa vecāku kategoriski iebilst pret somu pārbaudi?

– Pieļauju, ka tas varētu būt pārprasts personīgās brīvības jēdziens.

Pati pieturos pie teiciena: “Mana brīvība sākas tur, kur beidzas tavs deguns.”

Ja es ar savām rīcībām sāku apdraudēt pārējos, tad mana brīvība var tikt ierobežota. Iespējams, vecākiem šķiet, ka tādā veidā bērnam tiek darīts pāri.

Kaut gan tajā pašā laikā – braucam ar automašīnu, organizētais policijas reids mūs aptur un pārbauda gan mūs, gan mūsu auto. To mēs pieņemam. Kāpēc gan pārbaudīt bērnu, ievērojot privātumu, būtu slikti?

Domāju, ka pedagogi to labi spētu izskaidrot un arī izdarīt.

– Kam noteikti nevajadzētu būt bērna skolas somā?

– Apreibinošām vielām, cigaretēm, saltiem, enerģijas dzērieniem. Tāpat nažiem, īleniem, šķērēm ar spiciem galiem. Bērnu drošības labad tos vajadzētu izņemt, jo viņi skrien, var paklupt un sevi savainot pilnīgi nejauši. Sērkociņiem un šķiltavām skolas somā nav vietas.

Diskutējams ir jautājums par asaru gāzes baloniņiem, ko, iespējams, vecāki lielākai atvasei iedod drošības nolūkos, jo vēlas viņu pasargāt tumšās stundās, nākot no papildu nodarbībām.

Lai arī mērķis ir saprotams, skolā šādas iekārtas ienest nedrīkst.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.