Intervija ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidentu Aigaru Rostovski.

– Cik, jūsuprāt, ir reāli būtiski mazināt ierēdņu skaitu?

– Tas ir politisks jautājums. Pirmām kārtām mums vajadzētu izdarīt šo – uztaisīt funkciju auditu, proti, izvērtēt, kādas funkcijas valsts un pašvaldību līmenī sabiedrībai piegādā.

Valsts un arī pašvaldības uzņēmušās neadekvāti lielu funkciju skaitu un kapacitātes dēļ patiesībā daudzus no šiem uzdevumiem nespēj veikt kvalitatīvi.

Labāk daļu no funkcijām, ko veic valsts un pašvaldības, samazināt un tās, kuras atstāj, veikt tiešām kvalitatīvi.

Daudzus uzdevumus patiesībā var nodot privātajam sektoram, un tas arī būtu pamats būtiskai ierēdņu samazināšanai. Taču, kā jau minēju, tas ir politisks jautājums.

Izvērtējot politisko partiju klāstu, redzam, ka, piemēram, ZZS ir balstīta pašvaldībās, un tur kaut kāda ierēdņu samazināšana ir maz ticama, jo visi viens otru pazīst un kurš tad vēlēsies atlaist no darba savējos.

Atklāti sakot, es uzskatu, ka vienīgais veids, kā var notikt ierēdņu samazināšana, ir kāda dziļāka krīze, kad vienkārši nav naudas, lai uzturētu visu ierēdņu armiju gan pašvaldībās, gan valstī kopumā.

– Koalīcija nolēmusi pārskatīt ierēdņu skaitu kapitālsabiedrību valdēs un padomēs. Vai ar to būs līdzēts?

– Tas vairāk ir simbolisks lēmums. Protams, šīs arī ir vietas, kur ierēdņu skaitu mazināt, bet skaita ziņā valdēs un padomēs cilvēku nav daudz, taču algas gan viņiem ir nedaudz, kā saka, uz neadekvātuma robežas.

Lielākais ierēdņu skaits jau ir tajās kaudzēs institūciju. Audits parādītu, ka daudzas no tām nemaz nav vajadzīgas.

Viena lieta ir samazināt nelielu skaitu ierēdņu, kas arī ir jādara tur, kur varbūt tiešām pārmaksājam lielās algas un kas vairāk izskatās pēc barotavām jeb politbiznesa turpinājuma.

Otra lieta ir vērt ciet visādus “veidojumus”, piemēram, ir tāds Akadēmiskās informācijas centrs, kas nodarbojas ar augstskolu akreditēšanu un vēl kaut kādām lietām.

Var taču augstskolas akreditēt reizi desmit gados, un miers, bet šajā centrā strādā 20–30 lielākoties jauni cilvēki, kas faktiski savas dzīves nodedzina kaut kādā bezjēdzīgā darbā.

Šādu veidojumu ir kaudzēm, tāpēc arī vajadzīgs audits. Tā to dara normālās saimnieciskās struktūrās, tostarp biznesā, proti, rūpīgi visu izvērtē, un to, kas nav vajadzīgs, ver ciet.

Un cilvēkiem, kas strādā daudzviet publiskajā sektorā, būtu ko darīt privātajā jomā, kur trūkst darbaroku. Viņi ir mācījušies, izgājuši dažādus kursus un savas zināšanas varētu likt lietā privātajā jomā.

– Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs paudis, ka mēs slīkstam “supernormatīvismā”. Viņaprāt, nav normāli, ka katram solim Latvijā vajadzīgs likuma grozījums vai Ministru kabineta noteikumi. Kāpēc esam tik ļoti apauguši ar birokrātismu?

– Jātic un jācer, ka prezidents uz šīs līnijas turēsies, arī viņam ir savi instrumenti. Ir labi, ka prezidents par to runā publiski, taču, tiekoties ar ministriem, premjeri, partiju vadītājiem, pastāvīgi jāprasa, lai šīs pārmaiņas tiktu realizētas.

Birokrātija ir kā deviņgalvu pūķis.

Te ir arī stāsts par mūsu ministriem un politiķiem. Bieži vien viņi ir vāji, bez lielas pieredzes saimnieciskajā darbībā, un, ja viņi neuzliek kaut kādus mērķus, kā arī uzstādījumus, tad ierēdniecībai ir tieksme vairoties.

Katrs departamenta vadītājs izdomā kaut kādas jaunas funkcijas, pieņem darbiniekus utt., šādi palielinot savu ietekmi.

Ja nav kāds, kas tam seko līdzi un procesu virza racionālā virzienā, tad tā ierēdniecība arī aug. Jo vienmēr jau var atrast pamatojumu, kāpēc vajag darīt vienu vai otru lietu un pieņemt darbā cilvēkus. Un šeit atkal atgriežamies pie audita.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.