Mēs vispār uzskatām, ka šajā krīzes laikā nekādas nodokļu izmaiņas nevajadzēja veikt, jo lielāko daļu sabiedrības, tai skaitā uzņēmējus, šobrīd nodarbina tikai viens jautājums: kā šajā laikā izdzīvot? Šobrīd tam visam papildus paredzēt nodokļu izmaiņas ir, kara terminoloģijā sakot, vēl viena fronte. Tas visu situāciju sarežģī. Uz to norāda gan ekonomisti, gan citi speciālisti. Acīmredzot tas parāda, ka diemžēl politiķu galā vai nu kādam ir revolucionāra pārliecība, vai arī nav kompetences. Taču lēmumus vajag pieņemt, nevis balstoties uz revolucionāru pārliecību, bet gan uz datiem un analītiku.

Ja nodokļu sistēmā kaut ko maina, tad izmaiņas jāievieš ar nobīdi. Jā, minimālais valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) apmērs stāsies spēkā nākamā gada 1. jūlijā, taču jaunais VSAOI regulējums ir pavisam šķībs un absurds. Savukārt mazos uzņēmējus izmaiņas ietekmēs jau pēc nepilna mēneša, kad stāsies spēkā jaunais mikrouzņēmumu nodokļa režīms. Domājams, šīs pārmaiņas veicinās ēnu ekonomikas pieaugumu.

Sekot līdzi budžeta apspriešanai īsti nav jēgas, tur var kaklu nolauzt.

Manuprāt, lielākā daļa uzņēmēju vienkārši sagaidīs gala redakciju un tad arī lasīs visus noteikumus. Skaidrs, ka uzņēmēji izmaiņām pielāgosies, taču, raugoties no valsts ekonomikas skatpunkta, mēs joprojām esam viena no nabadzīgākajām Eiropas valstīm un arvien vairāk sākam atpalikt no kaimiņiem – lietuviešiem un igauņiem. Un iemesls tam ir šāda politika – zema līmeņa, nekvalitatīva, balstīta uz revolucionāru pārliecību, nevis uz datiem un analītiku. Taču tas ir sabiedrības jautājums – kā mēs to pārlaužam, lai politika kļūtu kvalitatīvāka.

Aigars Rostovskis, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents