Ivo Skripko, “Eco Baltia vide” Liepājas filiāles vadītājs

Pirmā lieta ir komunikācija ar māju pārvaldniekiem. Bieži sūtām vēstuli un norādām problēmu jau ar risinājumiem, bet pārvaldnieki pat neatbild mums.

Uz vēstulēm ar viegli risināmām problēmām visi mēdz atbildēt, bet par sāpīgām lietām, kas nerisinās ātri, ar mums nerunā.

Jautājumi ir dažādi – jāapzāģē koku zari, atkritumu izvedējam traucē privātie automobiļi.

Gadās, ka konteineru novietnes ir izbūvētas iekšpagalmos, kur specializētais transportlīdzeklis nevar piekļūt. Aizbraucam un saprotam, ka nav nodrošināta brīva piekļuve.

Kad norādām, ka šeit nevaram kvalitatīvi veikt darbu, seko pārmetumi, ka nauda ir iztērēta un kā jūs tagad nevedīsiet? Nākas braukt pa ietvēm vai zaļo zonu, bojājot īpašumu un transportlīdzekļus.

Vajadzētu kopā ar operatoru vienoties par vietu, tad saskaņot ar būvvaldi. Ir arī mobilas gružu sētiņas, var nomāt zemes gabalu no pašvaldības vai sarunāt ar blakus māju.

Novietnes ir jābūvē māju galos, tuvāk pašvaldības ielām. Tad arī ziemā ir vieglāk, jo ielas ir notīrītas.

Šoziem neviens iekšpagalms nav tīrīts, transports nevar izbraukt.

Brīžiem ir sajūta, ka mēs cīnāmies vieni paši, nejūtam atbalstu. Sapulcē ar namu apsaimniekotājiem prezentēju, ar kādiem izaicinājumiem uzņēmums saskaras ikdienā, parādīju bildes, lai būtu viegli uztverams.

Vienojāmies, ka šādas tikšanās varētu būt reizi ceturksnī, lai runātu par aktualitātēm.

Šķiroto atkritumu kvalitāte kopumā ir laba, materiāls ir tīrs.

Tomēr daudzas mājas joprojām konteinerus tur stāvvadu telpās un neiesaistās šķirošanā. Tie ir maza tilpuma konteineri, jāizved katru dienu.

Mans aicinājums ir izvietot tos ārpus telpām, paņemt lielāku tilpumu, lai mēs braucam retāk, un arī iesaistīties atkritumu šķirošanā. Tad ieguvēji būs visi.

Artis Rimma, SIA “Liepājas namu apsaimniekotājs” valdes loceklis

Neatrisinātu problēmu nav. Protams, katrā lietā ir nianses un jāmeklē lokāli risinājumi.

Kad saliek kopā vairākas lokālas problēmas, liekas, ka tas ir ārprāts un viss ir slikti.

Tā es īsti neteiktu. Ar atkritumu operatoriem ļoti daudz izrunājam sarunu formā.

Viens jautājumu loks ir par to, ka iedzīvotāji joprojām novieto konteinerus bijušajās atkritumu šahtās. Tie atrodas pietiekamā augstumā, ir jādabū lejā, un ir vesela virkne ierobežojošu likumu par darba drošību.

Mums jāsaprot gan viena, gan otra puse.

Iedzīvotājs negrib maksāt, bet operators sniedz pakalpojumu, un arī tur ir dzīvs cilvēks, kuram veselība ir svarīga. Pamatā mums izdodas lielās lietas izrunāt ar māju kontaktpersonām.

Otrs – operatori ir sapirkuši jaunas automašīnas. Ja ar tām lien zem kokiem un zariem un katru dienu aizķeras, nekas labs nebūs.

Vieglāk apzāģēt kokus ir tad, ja tie atrodas uz pašvaldības zemes. Grūtāk un lēnāk iet ar iedzīvotāju kopībām, tomēr visbiežāk seko lēmums par saviem līdzekļiem zarus apzāģēt.

Vēl viena lieta ir ceļa zīmju izvietošana dzīvojamos kvartālos, tas ir vissarežģītākais jautājums.

Vieglāk risināms tad, ja iebrauktuve ir pie mājas un operators pasaka – nevaram jūs apkalpot, jo te stāv jūsu automašīnas. Tad māja pieņem lēmumu, apsaimniekotājs uzstāda ceļa zīmes.

Sliktāk ir tad, ja vienai mājai vajag piekļuvi, bet ceļš robežojas ar citu māju, kurai nekas netraucē un neko nevajag. Šeit arī pašvaldība nevar palīdzēt, jo tās ir mājām piederošās zemes.

Kamēr starp mājām kauja nav izkarota, nekas nerisinās.