Inga Ekuze, Liepājas Izglītības pārvaldes vadītāja

Pašlaik redzam datus par atestātu un apliecību saņēmējiem.

Tie jaunieši, kuri, iespējams, nav sasnieguši konkrēto minimālo slieksni – 15 vai 20 procentus atkarībā no izglītības posma –, savu vērtējumu vēl var iesniegt apelācijai.

To var darīt arī tie, kuri saņēmuši zemu rezultātu un kuru ieskatā vērtējums nav bijis objektīvs. Tāpēc

pilnvērtīgi dati būs pieejami vēlāk.

Par 12. klašu absolventiem pašlaik var teikt, ka atestātus saņēmuši 400 jauniešu. Taču jāatgādina, ka pēc apelācijām šis skaits vēl var mainīties.

Jāatzīst, ka 12. klašu beidzēju vidū nav neviena, kurš būtu izkritis latviešu valodas eksāmenā – šis pārbaudījums ir nokārtots.

Savukārt matemātikā optimālajā līmenī situācija katrā skolā ir atšķirīga.

Izglītības iestādes, kurās visi jaunieši matemātikas eksāmenu ir nokārtojuši, ir Liepājas Valsts ģimnāzija, Liedaga vidusskola, Draudzīgā aicinājuma vidusskola un Oskara Kalpaka vidusskola.

Pārējās izglītības iestādēs šo eksāmenu nav nokārtojuši viens līdz divi jaunieši.

Lielāks šis skaits varētu būt Liepājas Raiņa vidusskolas tālmācības programmā. Tā ir atšķirīga programma, tāpēc to vērtējam atsevišķi.

Šogad 12. klašu skolēniem jaunums bija tas, ka obligāti bija jākārto arī viens eksāmens dabaszinātņu jomā – dabaszinībās, ķīmijā, bioloģijā vai fizikā.

Arī šeit katrā izglītības iestādē situācija ir atšķirīga. Ir skolas, kurās skolēni šo obligāto eksāmenu ir sekmīgi nokārtojuši, bet ir arī skolas, kur tas nav izdevies.

Patiesībā šogad 12. klašu skolēniem vērtējam trīs eksāmenus, taču atestātu viņi saņem, balstoties arī uz 11. klasē nokārtotajiem eksāmeniem.

Līdz ar to 11. klašu rezultāti šobrīd ietekmē arī 12. klases absolventu rādītājus.

9. klasēs apliecības par pamatizglītības ieguvi Liepājā saņēmuši 589 jaunieši.

Šogad minimālais eksāmenu nokārtošanas slieksnis bija paaugstināts par pieciem procentpunktiem. Ja pērn bija jāsasniedz 10%, tad šogad tie bija jau 15%.

Runājot par rezultātiem, tie kopumā saglabājas stabili – nobīdes ir aptuveni viena līdz trīs procentpunktu robežās.

Divos obligātajos eksāmenos rezultāti ir šādi: latviešu valodā vidējais vērtējums ir 55,47%, un minimālo slieksni nesasniedza divi jaunieši. Matemātikā vidējais vērtējums ir 53,30%, un minimālo procentu slieksni nesasniedza 19 skolēni.

Liepājā kādu no eksāmeniem nav nokārtojuši 19 skolēni,

jo tie divi jaunieši, kuri nenokārtoja latviešu valodas eksāmenu, nesasniedza minimālo slieksni arī matemātikā.

Ja pērn būtu bijis jāsasniedz 15% slieksnis, latviešu valodā to nebūtu sasnieguši 11 skolēni, bet matemātikā – 16 skolēni. Tas nozīmē, ka latviešu valodā zināšanas un prasmes šogad ir labākas nekā iepriekšējā mācību gadā.

Teorētiski tie devītklasnieki, kuri nav nokārtojuši kādu eksāmenu, paliek uz otru gadu, jo pamatizglītība ir obligāta.

Taču pamatizglītību viņi var iegūt dažādos veidos.

Pagājušā gada pieredze rāda, ka daudzi no jauniešiem, kuri nenokārtoja eksāmenus vai mācību gada laikā neieguva pietiekamus vērtējumus, izvēlējās mācīties atkārtoti vai devās uz kādu no tehnikumiem, kas piedāvā iespēju iegūt pamatizglītību.

Par to, ko darīs šī gada devītklasnieki, šobrīd vēl nevaru atbildēt, taču viņiem ir iespēja turpināt mācības gan savā skolā, gan izvēlēties kādu citu Liepājas vai citas pašvaldības izglītības iestādi.

Mēs tam noteikti sekosim līdzi, un dati būs pieejami 5. septembrī.

Ginta Kampare, Dienvidkurzemes novada Izglītības pārvaldes vadītāja

Eksāmenu rezultāti mums ir zināmi, taču pilnībā tos vēl neesam apkopojuši.

Cik man ir zināms, lielākā daļa novada skolēnu eksāmenus ir nokārtojuši labi, lai gan šogad, salīdzinot ar iepriekšējo mācību gadu, tika paaugstināts minimālais procentu slieksnis.

Katrā ziņā rezultāti ir tīri labi.

Runājot par 12. klasēm, atestātus šogad saņēmuši visi vidusskolēni – visi mūsu šī posma skolēni ir ieguvuši vidējo izglītību. 12. klasi šogad pabeiguši 134 skolēni.

Savukārt 9. klasēs matemātikas eksāmenu nav nokārtojuši trīs skolēni.

Pārējos priekšmetos pārbaudījumus nokārtojuši visi.

Jāpiebilst, ka šajos rādītājos neņemam vērā Dienvidkurzemes 2. vidusskolu, kur ir tālmācības un neklātienes programmas. Ļoti iespējams, ka arī šajā skolā ir kāds skolēns, kurš kādu eksāmenu nav nokārtojis. Parasti šīs skolas datus skatām atsevišķi.

Salīdzinot ar pagājušo gadu, šogad kādu eksāmenu nav nokārtojuši vairāk skolēnu, jo pērn eksāmenus nokārtoja pilnīgi visi devītklasnieki.

Šogad redzam, ka rezultātus tomēr ietekmējis paaugstinātais minimālā vērtējuma slieksnis.

To, cik daudzi skolēni šogad sekmīgi pabeiguši 9. klasi, šobrīd ir grūti pateikt, jo kopējais skolēnu skaits atšķiras no to skolēnu skaita, kuri kārtoja eksāmenus.

Novada 9. klasēs mācījās 352 bērni, taču ne visi kārtoja eksāmenus. Bet es teiktu, ka pamatskolu, visticamāk, beidza vairāk nekā 300 bērnu.

Vidējos vērtējumus eksāmenu priekšmetos arī pašlaik vēl nezinām, jo tos neesam aprēķinājuši. Parasti to darām vēlāk – augustā, kad gatavojamies jaunajam mācību gadam.