Gunārs Ansiņš, domes priekšsēdētājs

Ir trīs būtiskas tēmas, kas kultūras infrastruktūrā ir jārisina, un tās ir bibliotēka, teātra piebūve un bākas ekspozīcija, kā arī ceturtā, ne mazāk svarīga, – bankas mājas attīstība.

Ja saliktu secīgi,

es kā pirmo prioritāti redzu bibliotēku.

Tomēr jāsaprot arī finansiālie aspekti, tāpēc šobrīd identificējam naudas apjomus, ko varam un ko nevaram atļauties.

Pirmais, ko reāli īstenosim nākamajā gadā, ir ekspozīcija Liepājas bākā,

kurai ir skaidrs finanšu apjoms, un zinām, kad un kā to varam izdarīt.

Sabiedrībai būs pieejama Liepājas muzeja iecerētā multimediāla ekspozīcija, saistīta ar jūrniecību un bāku, kas ir sen lolots sapnis cilvēkiem, kuri gadu desmitus kalpojuši jūrniecībai un zvejniecībai.

Attīstības pārvalde strādā, lai pēc iespējas ātrāk izsludinātu konkursus projekta realizācijai.

Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas pārvalde gatavo projektu, kas tehniski radīs iespēju piekļūt piestātnēm,

tas nozīmē jaunas ielas izbūvi līdz bākai.

Jau šā gada budžeta grozījumos paredzējām nelielu finansējumu, lai varētu pārvietot Liepājas muzeja krājumu no dažādām pilsētas vietām uz bijušo Latvijas Bankas māju, lai šīs vērtības būtu pieejamas publiskai apskatei.

Tikko beidzās skiču projektu konkurss Liepājas teātra mazajai zālei. Mēģinām saprast laika rāmi un finanšu apjomus, kā to īstenot.

Par jauno bibliotēku mums joprojām notiek debates, kā rast labāko finansējuma modeli, lai šo projektu realizētu.

Salvis Roga, domes priekšsēdētāja vietnieks

Skaidrs, ka sapņiem jābūt lieliem un mērķiem ambicioziem.

Teātra mazā zāle ir lielas sabiedrības daļas un kultūras cilvēku ilgi gaidīts notikums, un man ir prieks, ka šis projekts ir ieguvis nākamo fāzi.

Vienlaikus redzu milzu izaicinājumu ar Liepājas Centrālo zinātnisko bibliotēku, ar bērnu bibliotēku, ar muzeja paplašināšanu, kam šobrīd iezīmēta bankas māja, kur vismaz daļēji šo sāpi atrisināsim.

Mana pārliecība ir, runājot līdzībās, ka

vispirms jāsakārto sava istaba un tad varam iet kopt pagalmu.

Ja neesam tikuši galā ar bērnu bibliotēku, ja daudzām tautas lietišķās mākslas studijām ir nepietiekamas telpas – mums ir milzu amatnieku kopiena, ja Leļļu teātrim vajadzīgas telpas, tad manā vērtību skalā nosauktie objekti ir prioritāte, kas sniegtu ieguvumu krietni lielākai liepājnieku daļai.

Arī brīvpieejas sporta laukumi ir sava veida kultūra, ko radām liepājniekiem, tikai pēc tam nonākot pie augstās mākslas, kas ir teātrī un “Lielajā dzintarā”.

Ja nav sakārtoti un katram brīvi pieejami sporta laukumi pie skolām, arī tā manā vērtību skalā ir augstāka prioritāte.

Uz to virzāmies, bet visam vajag naudu. Kādā brīdī politiskās diskusijās ir jāizšķiras, kas būs svarīgāks par to otro.

Ja spējam sakārtot ikdienas lietas liepājniekiem, tad ir vieta lielajiem kultūras projektiem, kuri jau zināmā mērā ir skaistumlieta.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.