Aivars Priedols, Dienvidkurzemes novada domes priekšsēdētājs

Esmu lūdzis saviem kolēģiem pirmkārt sarēķināt, cik tagad maksā apkure, tas viss ir procesā.

Šodien notiek Ministru kabineta sēde, un pēc tās Sociālā dienesta vadītāja zinās, cik daudz būs atbalsts iedzīvotājiem; ir laba doma, ka palīdzība būs arī mājsaimniecībām ar malkas apkuri.

Galīgi traki ir tas, ka mums iesēdies apziņā, ka lielais mantojums, ko dabūjām, novadiem apvienojoties, viss ir jāuztur.

Vai mēs spēsim pierādīt to, ka cilvēkam vajag tik, cik vajag?

Viena saimniekošana bija uz astoņām daļām, kad astoņas reizes vajadzēja izglītību, kultūru un visu pārējo. Tagad būtu jābūt spējīgiem organizēties, ka daudz nekustamā īpašuma mums vairs nevajag, un palaist to tirgū.

Visus projektus, kuriem nav finansiāls atbalsts no valsts vai Eiropas Savienības, vienkārši neaiztiks. Vajag tikai sagatavoties skolai, jo izglītība nākotnes vārdā ir pati galvenā. Jau pavasarī mēģinājām mazināt kultūras un sporta norises, bet darba organizatori kā traki grib strādāt, negrib ne no kā atteikties.

Mēs šo taupīšanas lietu cītīgi pārskatām. Pirmkārt, izpilddirektors – cik tas maksās, otrkārt, mēs ar Finanšu daļas vadītāju – ko vēl varētu nedarīt? Pašvaldībā jau arī tagad nav tā, ka katrs aiziet un paņem, cik vajag.

Gunārs Ansiņš, Liepājas domes priekšsēdētājs

Energoresursu sadārdzinājums šobrīd neizbēgami skar ikvienu – gan iedzīvotājus, gan uzņēmumus, gan arī pašvaldību, kurai jārēķinās ar lielākiem izdevumiem.

Premjers uzdevis visai valsts pārvaldei gatavoties enerģijas taupības pasākumu ieviešanai gaidāmajā apkures sezonā, taču varu teikt, ka Liepājas gadījumā mēs jau iepriekš esam ļoti lielu vērību pievērsuši energoefektivitātei gan pašvaldības iestādēs, gan arī pilsētā kopumā.

Viens no piemēriem ir pilsētas ielu apgaismojuma tīkls. Esam pirms vairākiem gadiem pamatīgi pārbūvējuši savu apgaismojuma tīklu, uzstādot efektīvākus gaismekļus un ieviešot intensitātes regulēšanu, proti, atkarībā no ielas un cilvēku plūsmas intensitātes apgaismojums tiek regulēts – kad mazāk cilvēku, tad samazināts.

Šobrīd plānojam piedalīties vēl vienā programmā, kas paredz iespēju nomainīt ielu apgaismojumu uz vēl efektīvāku, kas arī samazinātu izmaksas.

Tāpat ļoti rūpīgi sekojam līdzi energoefektivitātes pasākumiem pašvaldības iestādēs un kapitālsabiedrībās. Visas skolas, bērnudārzi un citas iestādes ir aprīkotas ar īpašu, automatizētu sistēmu, kas seko līdzi gan apkures režīmiem telpās, gan vēdināšanai un enerģijas patēriņam.

Tas nozīmē, ka apkure tiek, piemēram, samazināta naktīs un brīvdienās, kad bērni neuzturas skolā vai darbinieki darbavietā, to regulē atkarībā no gaisa temperatūras, un svarīgi ievērot pareizu vēdināšanu.

Papildus izpilddirektors arī devis uzdevumu pašvaldības iestādēm samazināt dekoratīvo apgaismojumu, piemēram, neizgaismojot ēku fasādes, lai mazinātu izmaksas.

Esmu runājis ar vairākiem citu pašvaldību vadītājiem, un situācija daudzviet tiešām ir kritiska, gatavojoties jaunajai apkures sezonai.

Liepāja salīdzinājumā ar citām pilsētām ir nedaudz labākā situācijā, jo mūsu centralizētās siltumapgādes uzņēmums “Liepājas enerģija” iepriekšējos gadus ļoti mērķtiecīgi virzījies uz atjaunīgo dabas resursu izmantošanu, iespējami samazinot atkarību no Krievijas gāzes.

Pavisam nesen Karostā uzbūvēta pilnīgi jauna katlumāja, kas apkārtējiem namiem un vietējiem uzņēmumiem nodrošina apkuri ar šķeldu, nevis gāzi kā iepriekš. Līdzīgi plāni ir arī par Zaļo birzi.

Protams, arī šķeldai būtiski pieaug cena, kas neizbēgami sadārdzinās apkures izmaksas, taču šis sadārdzinājums būs mazāks nekā tad, ja mēs neko nebūtu darījuši iepriekšējos gadus.