Laima Veidemane, Dunikas pagasta zemnieku saimniecības “Šuķi” saimniece

Maniem zem klajas debess audzētajiem ziemas ķiplokiem salnas neko nenodarīja. Kartupeļiem gan visa augša nosalusi.

Pēc salnas laistījām, izmantojot miglotāju – nevis ar ķīmijām, bet vienkārši laistījām ūdeni. Kāds būs rezultāts, nezinu.

Ja kartupeļi jau ziedētu un tad uznāktu salna, tad gan būtu viss. Bet tagad jau tikai kādi 10 centimetri izlīduši, kaut kas jau no apakšas iznāks.

Ir bijuši gadi, kad apsalst, bet viņi pēc tam saņemas un no apakšas nāk jaunie dzinumi.

Raža noteikti samazināsies, bet kaut kas jau būs, badā nenomirsim.

Kas attiecas uz sausumu, pavasara sākumā es vēl raudzījos ļoti optimistiski, jo pirmo reizi pa ilgiem laikiem mums pavasarī vispār lija – mēs te Dunikā bijām pieraduši, ka mums pavasarī lietus jau cik gadus nebija. Un šogad pavasarī lija, kaut kas uzlija maijā – šķita, būs cerīgi.

Tagad tas aukstums, sals un sausums ir tāds, ka pat zāle neaug.

Mitrumu vajag, un visvairāk naktīs siltumu vajag, nevis šitādu ledusskapi!

Saimniecībā turam arī govis – šobrīd viņas ir paēdušas, un ganīšanai mums ir diezgan lielas platības, kurās govis tīri labi var izvērsties, bet par sienu šobrīd sākam uztraukties. Vēl nav nekā, ko pļaut.

Lielāks uztraukums būs, ja līdz Jāņiem vēl neizaugs, bet es ceru, ka uzlīs un Jāņos zāle izaugs. Bet kreņķis ir arvien lielāks, jo tiešām, kad aizeju uz lauku, apakšzāle ir maziņa.

Kartupeļiem mitruma vēl pietiek – mēs esam agri stādījuši, viņi normāli panākušies, bet, ja ilgstoši nelīs, vienīgā izeja ir laistīt. Bet pret sausumu visu tāpat nesalaistīs – tūlīt dīķi, grāvji izžūs.

Sandis Podnieks, Bunkas pagasta zemnieku saimniecības “Mašīnisti” īpašnieks, graudkopis

Salīdzinot ar pagājušo gadu, šogad pavasaris ievilkās nedaudz vēlāks, līdz ar to vasarāju sējas laikā mitruma pietika.

Pagājušajā gadā, ja nemaldos, diezgan strauji uznāca sauss un karsts laiks. Pēc tam ap šo laiku sākās kaut kādi nokrišņi – nebija daudz, bet uzlija, kaut kāds mitrums bija, graudi sāka briest, raža bija laba.

Pērn kritiska situācija bija tieši ar aukstuma periodu – rapši sāka ziedēt, uznāca salnas, ražas no tiem nebija.

Šogad ir līdzīgi – ir auksts, un par ražu neko ļoti labu šobrīd prognozēt nevar.

Par sausumu esmu satraukts, situācija līdz šim nav labvēlīga. Kopš pavasara sējas mums ir kādi 12 milimetri nolijuši, un tas ir pagalam maz. Augsni nevar pabarot, ražu noraus noteikti – sevišķi jau vasarājiem.

Šobrīd cerīgi neizskatās, un arī uz priekšu neko nevar pateikt – ja vēl šodien situācija ir slikta, bet nav kritiska, problēma ir tajā, ka vienalga, kurās laika prognozēs skaties, divas nedēļas uz priekšu nerāda ne pili lietus. Un tad jau jūnijs būs pusē, vārpas būs ārā, sākas piengatavība un, ja tajā laikā ir sausums, nekas prātīgs noteikti nebūs.

Ja sāks līt no jūnija vidus vai ap Jāņiem, jūlija sākumu, tad vēl piedzīs kaut ko klāt.

Lielākā problēma jau ir tajā, ka, sausumam tik ilgi ievelkoties, vairs nelīdz tas, ka nolīst 4–5 milimetri, – ir jālīst jau padsmit un divdesmit milimetriem, lai atmērcētu augsnes virskārtu tā, lai mitrums tiktu līdz saknēm un atkal spētu uzņemt barības vielas un slāpekli.

Ja lietus kādu centimetru atlaidina, tas šajā sausajā laikā pēc dienas izžūs.

Ir grūtības arī ar augsnes apstrādi – papuves ir jāapstrādā, bet uzart tās vairs nevar – arkls vairs neiet, ar kaut kādiem dziļirdinātājiem kaut ko mēģinām uzplēst.

Es domāju, ka visi lauksaimnieki ir nobažījušies. Esam optimisti un ceram, ka kaut kad uzlīs.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.