Jānis Dreimanis, Latvijas Dabas muzeja entomologs

Kurzeme, kur ērces ir aktīvākas, ir reģions, kur pavasaris iestājas agrāk, līdz ar to drusku agrāk parādās arī ērces.

Tas, ko es esmu novērojis pats uz sevi un suņa, – ērces ir. Neteikšu, ka to ir drausmīgi daudz, bet mani personīgie novērojumi – tās tik tiešām pārziemojušas veiksmīgi, jo šī ziema ir bijusi ērču un kaitīgo kukaiņu izdzīvošanai labvēlīga.

Ziemas periods bija bez salīdzinoši daudziem saliem, kuriem tūlīt sekoja atkušņi, iepriekšējās ziemās tomēr bija vairāk auksta laika un sala – ziema bija aukstāka.

Ērcēm vispār izteiktāka aktivitāte ir pavasarī un rudenī: tās pavasaros ir tikko modušās, bet rudeņos aktivizējas pirms ziemas guļas, lai barotos.

Vienmēr ikvienam cilvēkam ir ieteikums obligāti sevi pārbaudīt pēc pastaigas dabā, īpaši, ja maršrutā ir bijusi gara zāle un krūmāji.

Ērces mīt zālājos un krūmājos augstumā līdz 1,20 metriem. Kāpura stadijās ērces pieķeras mazajiem dzīvniekiem, bet otrajā dzīves gadā meklē lielākus zīdītājus.

Ērces ietilpst dažādu kukaiņēdāju barības ķēdē, taču ērce attiecībā pret zīdītāju ir parazīts. Kukaiņēdāji nolasa ērces no augiem, taču tie speciāli tieši ērces ēšanai nemeklē, tās drīzāk ir papildu barība – tās nav tik izplatītas kā odi un mušas. Tās apēd arī lielāki, plēsīgākie kukaiņi, piemēram, vaboles, kuras ērces atrod uz augsnes vai uz koksnes un lapām.

Ja runājam par kukaiņu izdzīvošanu pēc šīs ziemas un kustoņu aktivitātes prognozes, svarīgs faktors ir, ka uz zemsedzes bija sniegs – tā kārta bija pietiekama, lai būtu vienmērīgi apstākļi un kukaiņi spētu labi pārziemot. Bet pavasaris bija vēss.

Piemēram, pagājušā gada maija beigās, un vēl atceros tādu gadu kā 2012. gada maiju, mēneša otrajā pusē strauji palielinājās odu skaits. Tad bija bijusi sniegota ziema, atkušņu laikā veidojās peļķes, dīķīši, bija mitrums, kur odiem vairoties.

Prognozes par odiem šogad – ilgstoši vēsā pavasara dēļ masveidā tiem nevajadzētu parādīties, bet pakāpeniski.

Šajā pavasarī nav bijis arī siltais un mitrais periods, kas nepieciešams, lai odi vairotos – nav bijis lietus, ir sauss, līdz ar to odi modīsies pakāpeniski – šogad maija beigās tie nebūs ļoti lielā skaitā. Tāpat arī mušām ir vajadzīga mitra vide, lai to kūniņas varētu attīstīties.

Ilze Arāja, SPKC pārstāve

SPKC speciālisti aicina ikvienu, kurš dodas dabā, vienmēr būt piesardzīgiem. Ērču monitoringa vietās Kurzemes reģionā to aktivitāte atsevišķās vietās mežā, pļavās un krūmājos ir no 30 līdz 70 ērcēm uz vienu kilometru.

Pēc uzturēšanās dabā, pat ja tas ir piemājas dārzs, nepieciešams pārbaudīt, vai uz apģērba vai ķermeņa nav ērču. Īpaši rūpīgi jāpārbauda bērni. Dodoties mežā vai staigājot pa krūmainām vietām, apģērbs jāpielāgo tā, lai ērces nevarētu zem tā pakļūt.  

Ja ērce tomēr piesūkusies, tā pēc iespējas ātrāk jānoņem. Pirms ērces izvilkšanas ar spirtu var dezinficēt ādu apkārt piesūkšanās vietai. Ar pinceti jāsatver ērce pēc iespējas tuvāk ādai, cenšoties ērci nesaspiest, un lēni ar vienmērīgu kustību jāvelk ārā. Pēc ērces noņemšanas tās piesūkšanās vietu apstrādā ar spirtu saturošu līdzekli. Rokas obligāti rūpīgi jānomazgā ar ziepēm.

Nav ieteicams pieskarties ērcei ar pirkstiem, jo infekciju izraisītāji var nokļūt organismā caur mikrotraumām ādā vai nejauši aizskarot gļotādas,

tādēļ, ja nav pincetes, izmanto salveti vai gumijas cimdus. Var izmantot diega cilpu, ko apsien ap ērces snuķīti pēc iespējas tuvāk ādai un, velkot aiz galiem, izņem ērci un to iznīcina, noskalojot kanalizācijā.

Ērcēs vīruss atrodas siekalu dziedzeros un siekalās, bet Laimas borēlijas galvenokārt ir ērces zarnu traktā, un, uzspiežot ērcei, tās var nonākt cilvēka asinīs. 30 dienu pēc ērces piesūkšanās brīža jāvēro, vai koduma vietā neparādās Laimas slimībai raksturīgais sarkanais plankums ar gaišāku vidu, šajā gadījumā jāvēršas pie ģimenes ārsta, kurš nozīmēs atbilstošu ārstēšanu. 

Aizsardzību tikai un vienīgi pret ērču encefalītu nodrošina vakcinācija, bet nepasargā no citām ērču pārnestām slimībām. Taču teritorijās ar visaugstāko saslimstības līmeni bērnus pret ērču encefalītu vakcinē bez maksas, starp tām ir arī Dienvidkurzemes novads.

UZZIŅAI

• Latvijā sastopamas trīs epidemioloģiski nozīmīgas ērču sugas – ganību ērce, taigas ērce, ornamentētā pļavu ērce.
• Ērču encefalīts – slimība sākas ar gripai līdzīgiem simptomiem. Aptuveni vienai trešdaļai slimojušo ir dažādi veselības traucējumi: sākot ar galvassāpēm un koncentrēšanās spēju samazināšanos un beidzot ar paralīzi. Pārslimojot encefalītu, izveidojas imunitāte visam mūžam.
• Laimas slimība – ar šo infekciju cilvēks var saslimt pēc inficētās ērces piesūkšanās, īpaši, ja ērce bijusi piesūkusies ilgāk par 12 stundām. Var izpausties kā nervu sistēmas traucējumi, nogurums, galvassāpes, nelaba dūša, svara zudums, neliela temperatūra vai sāpes roku un kāju locītavās, pakausī un mugurā.  Pēc pārslimotas boreliozes cilvēkam neveidojas imunitāte un iespējama atkārtota inficēšanās. 
• Ērlihioze parasti sākas kā jebkura infekcija – ar drudzi, drebuļiem, galvassāpēm un sāpēm muskuļos. Parasti infekcija beidzas bez speciālas ārstēšanas. Uzskata, ka vairumā gadījumu infekcija norit salīdzinoši vieglā formā.