Pasaules
vides diena tiek atzīmēta kopš 1972. gada un katru gadu tiek
izvirzīta kāda devīze, kas pavada šo gadu. Liepājas pašvaldība
līdz šim nav regulāri pievērsusies šai dienai, bet mums arī
iepriekš ir bijuši dažādi pasākumi saistībā ar Pasaules vides
dienu. Piemēram, pirms diviem gadiem Pasaules vides dienā stādījām
ūdensrozes Gulbju dīķī.

Bet
šodien, atzīmējot Pasaules vides dienu, uzsvaru esam likuši uz
dižkokiem un tām dabas vērtībām, kas mums pilsētā ir.
Vēlējāmies arī praktiski parādīt, kā strādā mūsu pilsētas
dārznieki un arboristi. Pasaules
vides dienas ietvaros dendroloģiskie stādījumi papildināti
ar jauniem stādiem, kas izaudzēti Latvijā.

Liepāja ir bagāta ar liepām – mums ir Holandes liepas, kuras arī ir visvairāk mūsu pilsētā.
Tās ir ļoti pateicīgas, jo ir izturīgas pret dažādiem
kaitēkļiem un slimībām, tāpat pēc apgriešanas tās veido
bagātīgu vainagu. Protams, mums ir arī parastās liepas. Liepājā
aug arī platlapu liepas, kurām raksturīgi tas, ka tās zied
pirmās. Tikai pēc tām zied parastās liepas, bet pašas pēdējās
zied Krimas liepas.

Tāpat dendrologi ir konstatējuši, ka pie mums Liepājā ir arī Amerikas liepa, kas arī ir ļoti dekoratīva un ar izteiksmīgām lapām. Savukārt šodien, Pasaules vides dienā, Jūrmalas parkā iestādījām sudrabliepu jeb tūbaino liepu.

Liepāja
lepojas ar savu Krimas liepu aleju, kas atrodas Liepu ielā, un jāņem
vērā, ka tas ir ļoti vērtīgs dendroloģiskais stādījums. Savā
ziņā tā ir arī piemiņa arhitektam Berči, jo projekts, kad tapa
šis vasarnīcu rajons, visticamāk ir izstrādāts Paula Maksa Berči
laikā.

Jāņem
vērā, ka Jūrmalas parkā esošās liepas sāk novecot un, lai
noturētu to, ka tas ir dendroloģiskais stādījums, mums tas ir
jāpapildina arī ar retajām sugām. Arī cilvēkiem šo aleju ir
interesanti vērot katrā gadalaikā – ziemā varam vērot liepu
vainagu rakstus, pavasarī koku plaukšanu un ziedēšanu, bet rudenī
– krāsainās lapas un lapu dažādību.

Žēl,
ka nav saglabājies oriģinālais Būvvaldes projekts un nevar
apskatīt, kādi stādījumi šeit bijuši vēsturiski. Atsevišķās
vietās minēts, ka šeit bijis korķozols, tomātkrūms. Citur
pavīdējusi informācija, ka šie koki iznīcināti kara laikā, vai
arī vienkārši sals tos ir iznīcinājis.

Mēs šobrīd mēģinām stādīt tās koku sugas, kas pie mums ir
pieejams un uzsvars ir uz to, ka stādi jāņem no Latvijas
stādaudzētājiem, nevis, piemēram, jāieved no Vācijas. Latvijas
stādaudzētavā audzis stāds ir pieradis pie mūsu klimata. No
vienas puses siltās ziemas ir labas un varam izvēlēties
siltummīlošas sugas, bet no otras puses – mums ir krasas
laikapstākļu svārstības. Var būt siltas ziemas, bet tad pēkšņi uznāk liels sals. Tas augiem patiesībā ir daudz sliktāk, nekā,
ja ir vienkārši stabila, auksta ziema.