Vides aizsardzības klubs un Latvijas Zaļā kustība atgādina, ka 4.janvārī Liepājas tiesā ir iecerēta paraugprāva pret trīs Liepājas iedzīvotājiem par to, ka viņi ir iebilduši pret jaunas koksa rūpnīcas būvniecību Liepājā. Prasības iesniedzējs ir AS “HRC Libau”, prasot piedzīt zaudējumus no iedzīvotājiem Ls 700 apmērā.

Mūsu biedrības uzskata, ka AS “HRC Libau” iesniegtais prasības pieteikums nav pamatots, tas ir pretrunā Administratīvā procesa likumam un Vides aizsardzības likumam, kuros ieļauti Orhusas konvencijas regulējumi, lai personām, kas īsteno savas tiesības vides jomā, netiktu radītas nelabvēlīgas sekas.

Liepājas iedzīvotāji, pret kuriem civiltiesiskā kārtā ir celta prasība par zaudējumu piedziņu, 2011.gada janvārī iesniedza sūdzību Administratīvā rajona tiesā, apstrīdot Liepājas domes 2010.gada 16.decembrī pieņemto lēmumu, ar kuru AS “HRC Libau” tika atļauts uzsākt koksa rūpnīcas būvniecību. Iedzīvotāji savu sūdzību pamatoja ar plānotās koksa rūpnīcas nepietiekami izvērtēto ietekmi uz vidi un tuvumā dzīvojošo iedzīvotāju veselību.

Tiesvedība pret iedzīvotājiem uzskatāma par iedzīvotāju iebiedēšanu izmantot viņiem normatīvajos aktos dotā tiesības. Ikviens būvniecības jomā pieņemtais administratīvais akts vai veiktā darbība ir apstrīdama, pamatojoties uz vides tiesībām, jo būvniecības normatīvie akti ir vides normatīvie akti. Vides aizsardzības likums un Konvencija par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (Orhūsas konvencija) garantē personu tiesības vērsties tiesā.

Administratīvā procesa likuma 4.panta ceturtā daļa nosaka, ka “šajā likumā privātpersonai noteikto tiesību izmantošana pati par sevi nevar privātpersonai radīt nelabvēlīgas, tai skaitā privāttiesiskas sekas.” Un arī Vides aizsardzības likuma 9.panta piektajā daļā ir uzsvērts, ka privātpersonai paredzēto tiesību izmantošana pati par sevi nevar radīt šai personai nelabvēlīgas, tai skaitā privāttiesiskas, sekas. Administratīvā procesa likuma regulējums, gan Vides aizsardzības likuma regulējums tapuši, lai novērstu tādu prasību celšanu, kāda celta šajā lietā. Latvijas valsts ir atzinusi, ka tai ir pienākums nodrošināt, lai personām, kas īsteno savas tiesības vides jomā, par šādu iesaistīšanos netiktu radītas nelabvēlīgas sekas, un centusies ar grozījumiem likumos to arī panākt.

Līdzīgs atgadījums bija 2004.gadā, kad rīdziniece E.Saburova Administratīvajā rajona tiesā apstrīdēja uzņēmumam SIA “N&J” izsniegto būvatļauju daudzstāvu nama būvniecībai iekšpagalmā Brīvības gatvē 352/358, savukārt minētais uzņēmums ar civilprasību vērsās pret E.Saburovu, prasot piedzīt uzņēmumam radītos zaudējumus. Administratīvā apgabaltiesa rīdzinieces sūdzību atzina par pamatotu, un uzņēmumam izsniegtā būvatļauja tika atzīta par prettiesisku. Pēc tam tika grozīts Administratīvā procesa likums un Vides aizsardzības likums, lai novērstu iespēju, ka iedzīvotāji tiktu sodīti par līdzdalību un pilsonisko iniciatīvu izrādīšanu.

Alda Ozola,
Latvijas Zaļās kustības pārstāve