Vairāk nekā 20 ceļojumu un tūrisma organizāciju, kā arī arodbiedrības visā Eiropā aicina Eiropas Komisijas vadību aizstāt karantīnu ar ES ceļotāju testēšanas protokolu, lai saglabātu iztikas avotus vairāk nekā 27 miljoniem Eiropas iedzīvotāju, kas strādā šajā nozarē. Arī Latvijas tūrisma nozares uzņēmēji aicina valdību palīdzēt pārvarēt smago krīzi.

Kopš marta vidus, kad sākās ārkārtējā situācija un tika noteikti pulcēšanās ierobežojumi, reģionālais tūrisms ir piedzīvojis būtisku kritumu. Tagad ir pagājis pusgads, un šajā laikā bijusi iespēja ne tikai izanalizēt situāciju, bet arī izdarīt secinājumus. Apkopojot tūrisma uzņēmēju aptauju datus, konstatēts, ka lielākā daļa atpūtas vietu, ja runājam par Kurzemes reģionu, turpina darboties. Vēl vairāk – ir pozīcijas, kurās rādītāji pārsniedza pat periodu pirms pandēmijas, piemēram, kempingi, nelieli viesu nami un apskates objekti.

Augstākais punkts, kad uzplauka reģionālais tūrisms, bija brīdis, kad atvēra robežas starp Baltijas valstīm. Lidostas, ostas un pārējās robežas bija slēgtas, vienīgā iespēja bija apceļot Baltijas valstis. Ja salīdzina ceļotāju skaitu mēnešu griezumā, tad šajā laikā rādītājs bija pat augstāks, nekā pērn tajā pašā periodā.

Ņemot vērā starptautiskās mobilitātes ierobežojumus, ienākošā un izejošā tūrisma uzņēmumi Rīgā un tās apkārtnē nonākuši daudz neapskaužamākā situācijā, salīdzinot ar reģionālajiem kolēģiem. Daudzi uzņēmēji bijuši spiesti apturēt darbību, un daudzi nozares darbinieki ir zaudējuši darbu. Tā diemžēl ir noticis arī ar dažām lielākajām viesnīcām Latvijas reģionos.

Konkrētas prognozes tūrisma nākotnei šajā situācijā izdarīt ir gandrīz neiespējami. Ir skaidrs, ka tūrisma tendences jebkurā gadījumā būs saistītas ar galamērķiem, kas tuvākajā nākotnē spēs piedāvāt vairāk dabas tūrisma produktu jeb iespējas, kur ceļotāji varēs baudīt atpūtu, ievērojot Covid-19 ierobežojumus, piemēram, nelieli koncerti dabā un citās alternatīvās vietās, naktsmītnes ar mazāk gultasvietām, bet plašākām telpām, kur viesiem nav jākontaktējas ar citiem apmeklētājiem.

Te jāpiemin arī digitālie risinājumi, tai skaitā tūrisma inovācijas, kas, piemēram, reģionos tiek radītas kopā ar Latvijas augstskolām. Taču būtu nepieciešams plašāks valsts atbalsts. Ņemot vērā situāciju Rīgā un Latvijas lielākajās pilsētās, ir vērts padomāt par jaunu un elastīgu tūrisma nozares stratēģiju vai operatīvo plānu, tai skaitā par atbalsta instrumentiem tūrisma ekonomikai, kas atbilstu jaunākām tendencēm Eiropā.

Artis Gustovskis, Kurzemes tūrisma asociācijas valdes priekšsēdētājs