“Citadeles” dati liecina, ka Latvijā vidējā aizdevuma summa 2025. gada laikā bijusi par 25–35% zemāka nekā Igaunijā un Lietuvā, kas galvenokārt skaidrojams ar mājokļu zemāku cenu līmeni.

Iemesls, kāpēc Igaunijā un Lietuvā ir augstākas hipotekārā aizdevuma summas, ir cieši saistīts ar īpašumu augstāku cenu, kas visizteiktāk vērojama Igaunijā, īpaši Tallinā.

Latvijas hipotekāro kredītu vidējo summu būtiski ietekmē tas, ka mūsu tirgū joprojām ir pieejami salīdzinoši daudz īpašumu zemākās cenu kategorijās.

Vidējā hipotekārā kredīta summa Baltijā veido 44% no iedzīvotāju neto algas.

Salīdzinot Baltijas valstis, Latvijā vidējais hipotekārā kredīta maksājums mēnesī ir 520 eiro, kamēr Lietuvā tas ir par 160 eiro lielāks jeb 680 eiro mēnesī. Igaunijā tas ir vislielākais un sasniedz 760 eiro mēnesī.

Tomēr atšķirīgais algu līmenis katrā valstī nozīmē arī atšķirīgu hipotekāro kredītu maksājumu slogu iedzīvotājiem.

Latvijā hipotekārā maksājuma slogs veido pārliecinoši mazāku daļu nekā citās Baltijas valstīs jeb ap 38,7% no ienākumiem,

kamēr Igaunijā tie ir 44,9%.

Savukārt Lietuvā, lai gan ikmēneša maksājums ir par aptuveni 80 eiro zemāks nekā Igaunijā, tas veido gandrīz pusi no iedzīvotāju ienākumiem (46,8%).

Pozitīvs pavērsiens Baltijas valstu hipotekāro kredītu tirgū ir vērojams, pateicoties Euribor likmes samazinājumam, kas salīdzinājumā ar 2024. gada sākumu ir kritusies par aptuveni 2%.

Tas padarījis aizdevumus pieejamākus, īpaši lielākiem pirkumiem, piemēram, privātmājām vai dzīvokļiem jaunajos projektos.

Šī tendence vienlīdz ietekmē visus Baltijas tirgus, sniedzot iedzīvotājiem iespēju uzlabot savu finansiālo situāciju un paplašināt mājokļu izvēli.

Piemēram, jauna 100 000 eiro aizdevuma uz 30 gadiem ikmēneša maksājums ir sarucis par aptuveni 28% – no 519 līdz 405 eiro.

Šī proporcija darbojas vienādi Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Jo lielāka aizdevuma summa, jo jūtamāka ietaupījuma ietekme uz ģimenes budžetu.

Artis Zeiļa, bankas “Citadele” mājokļu tirgus eksperts