Vispirms jāatzīmē, ka izmaiņas likumā rosinājusi Saeimas Nacionālās drošības komisija, ņemot vērā 13165 pilsoņu parakstīto un Saeimai iesniegto kolektīvo iesniegumu ”Aizliegt ieņemt amatus valsts un pašvaldību institūcijās prokremliski noskaņotām personām”.

Saistībā ar minētajām izmaiņām likumā nevajadzētu bažīties, ka kādu, kuram ir atšķirīgs viedoklis un kurš pauž kritisku vai negatīvu attieksmi par valsts institūcijām un amatpersonām, tagad uzskatīs par valstij nelojālu personu.

Likumā skaidri norādīts, ka lojalitātes prasības attiecas uz tām vērtībām, kas minētas Satversmē, proti,

būs aizliegts paust publisku viedokli vai veikt darbības, kas vērstas pret demokrātiskas valsts teritoriālo nedalāmību, suverenitāti un neatkarību vai konstitucionālo iekārtu.

Tiesa gan, šajā likumā pienākums būt lojāliem pret valsti un Satversmi pagaidām attieksies tikai uz valsts un pašvaldību institūcijās nodarbinātajiem, nevis, piemēram, uz Saeimas deputātiem. Taču, kā es norādīju parlamenta debatēs, šai prasībai, manuprāt, jāattiecas arī uz vēlētām amatpersonām.

Zinot, kā par vairākām tēmām izteicies Daugavpils mērs un Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētājs, paužot, manuprāt, pretvalstiskus uzskatus, esmu tikai par to, ka līdzīgai pieejai jābūt gan attiecībā pret Saeimas deputātiem, gan arī pašvaldību vadītājiem.

Vēlos kliedēt bažas, uzsverot, ka šis likums, kas gan vēl jāpieņem otrajā un trešajā lasījumā, nevarēs kalpot tam, lai tagad kādas iestādes vadītājs varētu vērsties pret darbinieku, kurš, piemēram, paudis par viņu kritiku. Tas nav demokrātiski!

Tieši pretēji – mūsu mērķis ir stiprināt demokrātiju un izskaust tos valsts iekšējā un ārējā apdraudējuma centienus, kas nāk no totalitārās kaimiņvalsts un sniedzas līdz atsevišķu cilvēkiem prātiem šeit Latvijā.

Artūrs Butāns, Saeimas deputāts

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.