Vērtējot 9.Saeimas vēlēšanas, redzams, ka nav notikuši nekādi satricinājumi, kas varētu visu mūsu līdzšinējo atjaunotās Latvijas virzību pagriezt pretējā virzienā. Pirms iepriekšējām vēlēšanām varējām runāt par lielajām lietām – iestāšanos NATO un Eiropas Savienībā, bet tagad jau jārisina citi jautājumi. Svarīga tendence, ka balsu makšķerēšanas laikā labējām partijām bija no sociāldemokrātu programmu idejām patapināti izteikumi un piedāvājumi – darba ņēmēju interešu aizstāvība, pirmkārt, algas un pensijas. Pirms šīm vēlēšanām cilvēki daudz vairāk debatēja un nevarēja izšķirties, par ko balsot. Notika diskusijas, vērtējot partiju labos un sliktos darbus.

LPA Socioloģisko pētījumu centrs divas nedēļas pirms vēlēšanām veica aptauju, kura parādīja tendenci, par ko liepājnieki gatavi balsot. Tad vēl bija liela neizlēmušo daļa, kas nobalsoja par partijām, kuras ieguva lielu daļu vēlētāju balsis – par “Saskaņas centru” un “Zaļo un zemnieku savienību”. No tiem vēlētājiem, kuriem simpatizēja labējās partijas “Jaunais laiks” un Tautas partija, puse pateica, ka vēlēšanās nepiedalīsies vai visticamāk nepiedalīsies, savukārt “Saskaņas centra” un ZZS atbalstītāji pauduši viedokli, ka vēlēšanās piedalīsies. Rezultāti šo situāciju arī apstiprināja. Ņemot vērā salīdzinoši zemo vēlētāju aktivitāti, ja vairāk cilvēku būtu ieradušies nobalsot, tad situācija būtu citādāka. Kaut gan labējie spēki kopumā Saeimā tiks pārstāvēti aptuveni 70 procentu apmērā. Taču jautājums ir: vai šī Saeima būs darba spējīga? Vai Ministru kabinets atradīs ar ko sadarboties? Ir trīs partijas (TP, ZZS, LPP/LC), kas jau ir sastrādājušās, tādēļ it kā nav pamata iedomāties, ka kaut kas būs savādāk, kaut gan objektīvi mēs redzam, ka JL pēc saņemtajām balsīm vajadzētu būt valdībai piederīgiem. Taču, ja jau šīs trīs partijas jūtas gana komfortabli, tad tās arī noteiks Latvijas virzību un attīstību turpmākos četrus gadus.

Interesanti, ka SC mērķi ir līdzīgi kā PCTVL, taču retorika ir atšķirīga no tās, ko esam dzirdējuši iepriekšējā Saeimā. Tā ir gudrākā, kulturālākā, tādēļ kādai iedzīvotāju daļai tas licies pieņemamāks. Ar to izskaidrojams, ka SC šajās vēlēšanās uzskatāms par lielu ieguvēju, savukārt PCTVL – par zaudētāju. Abām partijām ceļi sakrīt, tādēļ, kāpēc nestrādāt kopā? Opozīcijā viņi varētu risināt sev svarīgos jautājumus, ar kuriem viņi ieguva savu vēlētāju balsis, vienlaikus sadarbojoties ar koalīcijas partijām jautājumos, kas kopīgi līdzšinējai valdībai un opozīcijai.

Redzot, kā atšķīrās vēlētāju izvēle Latvijas reģionos, ir viens bīstams moments – ja partijas lobēs tikai sev interesējošos rajonus un novērsīsies no pārējiem, tad Latvija tiks sadalīta kaut kādās interešu sfērās. Te būs jautājums par to, ko vēlētāji izvēlēsies nākamajās pašvaldību vēlēšanās. Otrs moments – šai Saeimai būs jāapstiprina jauns valsts prezidents. Svarīgi, vai prezidents būs gana neatkarīgs, kas varēs stāvēt pāri intrigām un partiju cīņām.

Vērtējot situāciju, uzskatu, ka Liepāja no šīm vēlēšanām tikai iegūs. Jo, mērķtiecīgi sadarbojoties ar valdību, ir uzsākti vairāki projekti. Mūsu pilsētas domes pārstāvji sadarbojas un ir abpusēji ieinteresēti sadarboties, tādēļ skaidrs, ka šāds vēlēšanu iznākums ir Liepājai ieguvums. Taču diskutabls ir jautājums par ne tikai par liepājnieku, bet visu Latvijas iedzīvotāju labklājības tūlītēja pieauguma nodrošinājuma ceļu.

Arturs Medveckis, LPA Sociālo zinātņu katedras vadītājs