Piektdiena, 29. marts Agija, Aldonis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Atis Egliņš-Eglītis: Izstāstīt Liepājas radošo stāstu

Atis Egliņš-Eglītis: Izstāstīt Liepājas radošo stāstu
Foto: Egons Zīverts
05.11.2015 10:59

Atis Egliņš-Eglītis, Liepājas Kultūras pārvaldes starptautisko sakaru un kultūrpolitikas projektu vadītājs

Atslēgvārdi

2014.gada
pavasarī bijām nepatīkami pārsteigti, kad konstatējam, ka Latvijas mērogā
Liepāja netiek uzskatīta par pretendentu uz kultūras galvaspilsētas titulu.
Sapratām, ka kaut kas tiek darīts nepareizi, sākām meklēt apliecinājumus tam,
ka arī Liepāja ir radoša pilsēta. Tā tapa Liepājas Radošo industriju klasteris,
kura uzdevums ir apvienot radošajās industrijās strādājošos.

Gan
Kultūras, gan Ekonomikas ministrijās radošo industriju attīstība ir tāds kā
jājamzirdziņš. Jauno ekonomikas attīstības modeļu kontekstā radošums tiek
uzskatīts par resursu, ar kuru var pelnīt. Sapratām, ka jāapvieno cilvēki, lai
šo Liepājas radošo stāstu varētu izstāstīt. Radošo industriju klasteris jeb
tīkls ir instruments. Pie mums daudziem šis jēdziens var šķist svešs un arī mēs
paši neesam sajūsmā par šo vārdu, bet, piemēram, sazinoties ar ārvalstu
partneriem, mums pietiek minēt šo vārdu, lai viņiem būtu skaidrs, ar ko ir
darīšana.

Pašlaik
klasterī ir apmēram 50 biedru, dalībnieku. Mēs esam nojaukuši jebkāda veida
birokrātiju jaunu biedru uzņemšanā – atliek uzrakstīt e-pastu vai vienkārši
pateikt – es gribu būt klastera dalībnieks un viss. Nav jāaizpilda veidlapas,
jāsūta CV un motivācijas vēstules.

Radošajiem
uzņēmumiem un kultūras cilvēkiem ir daudz dažādu iespēju pieteikties lielākiem
un mazākiem grantiem. Mums izskatīšanā pašlaik ir četri Eiropas fondu projekti,
cerams, ka kādu no tiem apstiprinās, un tad mēs radošajiem varēsim piedāvāt dažādus
mobilitātes pasākumus, doties pieredzes apmaiņas braucienos, mācīties,
skatīties, iedvesmoties. Mēs piedāvājam informāciju, organizējam dažādas
aktivitātes, bet lielākais izaicinājums ir radošo industriju centra attīstība
Dārza ielā. Tas ir arī viens no prioritārajiem pašvaldības projektiem un
klasteris ir platforma, lai šo tēmu virzītu tālāk.

Vasarā
mēs veicām eksperimentu, lai pārbaudītu, vai Liepājā šāds radošo industriju
centrs ir vajadzīgs, un guvām apstiprinājumu saviem plāniem. Liepājā ir
nepieciešams centrs, kur tikties radošiem cilvēkiem, strādāt, satikties, lai
pēc tam dotos tālāk. Bieži šādas tikšanās un apspriedes notiek kafejnīcās, kas
nav slikti, bet reizēm pārrunātā informācija ir konfidenciāla un nepieciešama
cita vide šādas tikšanas rīkošanai.

Liepājas
radošus ļaudis sapulcināt zem viena karoga nemaz nav tik viegli. Gada laikā man
ir bijušas kādas trīs pamatīgas vilšanās. Pa kaktiem mēs pukstam par atbalsta
trūkumu, bet izrādās, ka liepājnieki var vienkārši neatnākt uz Eiropas līmeņa
lektora uzstāšanos, uz ko iepriekš ir pieteikušies. Tādi gadījumi raisa
pārdomas.

Mēs
arī analizējām, vai Liepāja patiešām ir radoša, vai tas nav tikai mīts. Mēs
veicām radošuma ekonomisko novērtējumu, izmantojām ”Lursoft” datus, un iegūtie
skaitļi bija iepriecinoši. Liepājā dažādās radošajās industrijās strādā
aptuveni 4 tūkstoši cilvēku. Tas ir daudz – 12, 13 procenti no ekonomiski
aktīvajiem iedzīvotājiem. Vidējais rādītājs ir 10 procenti. Šo uzņēmumu
apgrozījums 2013.gadā bija 95 miljoni eiro. Tātad no ekonomikas viedokļa te ir
potenciāls.

Lai
pastāvētu radošā industrija ir nepieciešams radošums un nepieciešama
industrija. Kultūras sektors mums attīstījies paralēli industrijai un tā ir
Liepājas priekšrocība. Mums ir sava augstskola, lai ko mēs arī dažkārt domātu par
Liepājas Universitāti – sociālo un humanitāro zinātņu speciālistus tā sagatavo
pieklājīgā līmenī, sevišķi jauno mediju jomā. Un šie jaunie mediji jau ir
integrējušies pilsētā – piemēram, pasākums “Akti naktī” būtu daudz
savādāks, ja šo jauno mākslinieku Liepājā nebūtu. Liepāja radošajām industrijām
ir pateicīga sava izmēra dēļ – lielākās pilsētās šādas ieceres izšķīst, bet
šeit šo radošo viļņošanos nevar nepamanīt.

Radošo
industriju uzņēmumu galvenās problēmas ir augsta pašizmaksa un salīdzinoši
nelielais nodarbināto skaits šajos mazajos uzņēmumos. Mūsu sapnis būtu palīdzēt
mikrouzņēmumiem kļūt ietekmīgākiem ekonomikā. Arī UPB sākumā bija mazais
uzņēmums ar pieciem nodarbinātiem arhitektiem, bet tagad tas ir starptautisks
koncerns. Es gribētu, lai Liepāja kļūst par zināmu vārdu radošo pilsētu tīklā
Eiropā. Pagaidām pat Baltijas jūras reģionā mūsu vārds ir svešs, Stokholmā
Liepāju nezina, kaut arī mēs esam 500 kilometru attālumā. Atpazīstamība nav
pašmērķis – tā palīdz kļūt par magnētu citiem radošajiem, kultūrai,
finansējumam. Pusotra gada laikā esam centušies iedzīt ķīli, lai veicinātu
Liepājas atpazīstamību.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz