Eiropas Kultūras galvaspilsētas statusa piešķiršana Liepājai ir kā tāds karsts kartupelis. Ilgi mīcīts tas arī nav guvis nedz noliegumu, nedz pilnīgu sabiedrības atbalstu. Skaidrs ir tas, ka pašvaldībai nākotnē, ja Eiropas Kultūras galvaspilsētas žūrijas lēmums būs pozitīvs, būs jārēķina arī papildus naudiņu kultūrai.

Un tas mūsdienu apstākļos var šķist izvirtis un izšķērdīgs lēmums.

Taču domāju, ka mums jācenšas uz šo jautājumu skatīties no otras puses.

Pirmkārt, jebkuras nācijas pašsaglabāšanās pamatā ir kultūras attīstība. Kultūra pabaro nācijas garu. Un šķiet, ka šis ir tas īstais brīdis, kad šāda koncentrēta kultūras injekcija ir nepieciešama. Tieši kultūra (tās plašākajā izpratnē) spēj mūs atraut no ikdienas raizēm un problēmām.

Otrkārt, mēs dzīvojam pilnīgi citos ekonomikas apstākļos. Par vienu no eksportprecēm tiek minētas arī radošās industrijas. Un te jāsaka, ka mums ir ko eksportēt. Liepāja ir ne tikai izdevīgā ģeogrāfiskā stāvoklī Baltijas jūras reģionā, bet arīdzan bagāta ar eksportspējīgiem kultūras produktiem un precēm. Taču, lai sāktos šis kultūras eksports, ir jādod pareizie impulsi un stimuli. Šķiet, ka Eiropas Kultūras galvaspilsētas statuss to varētu nodrošināt.

Treškārt, Liepājai Kultūras galvaspilsētas statuss dotu plašu starptautisku skanējumu. Visticamāk, ka mūsu pilsētu apmeklētu Eiropas kultūras elite. Mēs būtu Eiropas uzmanības centrā. Mēs būtu uzvarētāji. Un parasti pie uzvarētājiem cenšas piekļūt visi. Ar uzvarētājiem draudzējas un tos ciena. Es domāju, ka Liepāja būtu nopelnījusi Eiropas cieņu. Mūsu kultūras cilvēki to būtu pelnījuši.

Ceturtkārt, tas varētu būt labs stimuls arī mūsu tūrisma, kultūras un izklaides industrijai pilsētā. Te nav ne mazāko šaubu, ka pilsētu censtos apmeklēt pēc iespējas vairāk ļaužu. Tie tūristi, kuri dažreiz pabrauc garām Liepājai, noteikti censtos te piestāt. Savulaik runāju ar kādu kruīzu darbinieku. Viņš izteica, ka Liepāja ir ideālā pozīcijā, lai šeit piestātu Baltijas jūras lielie kruīzu kuģi. Kultūras galvaspilsētas statuss tad arī varētu būt viens būtisks iemesls, lai šeit izmestu enkurus un apstātos.

Kopumā mēs nevaram uzskatīt, ka kultūras atbalsts un kultūras attīstība ir kaut kas, ko var atļauties tikai bagātās valstis. Arī mums ir jāsaprot, ka dzīvot kulturāli bagātā vidē nenozīmē dzīvot izvirtuši.

Atis Egliņš-Eglītis,
Liepājas Universitātes pasniedzējs