Intervija ar FM Pašvaldību finansiālās darbības uzraudzības un finansēšanas departamenta direktora vietnieci Baibu Tisenkopfu.

– Vai pašvaldībām ar labu finanšu disciplīnu valsts varētu ļaut vairāk aizņemties Valsts kasē, lai veicinātu attīstību? Piemēram, Liepājas kredītportfelis nesasniedz ne pusi no atļautā aizņēmuma apjoma, taču limiti kavē.

– Katru gadu valsts budžeta likumā tiek noteikts kopējās aizņemšanās limits pašvaldībām, jo to aizņēmumi vistiešākā veidā ietekmē budžeta deficītu.

Šis ir viens no instrumentiem, kā valsts budžeta deficīta līmeni varam regulēt.

Ja skatāmies uz konkrētām pašvaldībām – Liepāju, tad pie tāda saistību apmēra un ja nav kavētu maksājumu un pašvaldība spējusi iztikt bez īstermiņa kredītiem, viņiem iespējas nav ierobežotas.

Liepāja var turpināt aizņemties savām prioritātēm, izvērtējot budžeta situāciju un savu iedzīvotāju intereses.

Pašvaldības jau aizņemas investīcijām, un tas nav vērtējams kā slikts faktors. Tieši pretēji – veicina izaugsmi.

Skatoties uz pašreizējām aizņemšanās vēlmēm, pašvaldībām apetīte ir atgriezusies, šis ir gads, kad ļoti aktīvi iet Eiropas Savienības (ES) fondu projekti, kas ir prioritāti gan pašvaldībām, gan valsts pusē noteikti.

– Šis ir pirmais gads, kad tā nogalē vietvaras nevarēs izlietot virs plāna iekasēto iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN). Vai tā ir pareizi – neļaut pašiem izlemt, kur ieguldīt naudu?

– Šī iestrāde valsts budžeta likumā tapa saskaņā ar ES direktīvām, proti, nepalielināt vienreizējus izdevumus.

Tika rasts kompromisa variants, ka IIN pārpilde pašvaldībām netiek atņemta, bet tiks krāta atsevišķā kontā. Uz 28. jūliju IIN pārpilde kopumā jau ir 75,3 miljoni eiro.

Nākamā gada sākumā pašvaldībām būs jāizdara izvēle, kurus aizņēmumus par šiem līdzekļiem dzēsīs, samazinot saistību apmēru.

Iepriekšējos gados arī IIN pārpilde bija lielos apjomos, un tad bija pašvaldības, kas uz šo vienreizējo izdevumu rēķina bija cēlušas algas, un Talsu novadā tas pirms diviem gadiem noveda pie finanšu krīzes.

– Cik noprotams, arī pašvaldībām vajadzēs vairāk taupīt. Vai varat pateikt, kā tas notiks?

– Budžets ir izstrādes stadijā, un šobrīd nekādi lēmumi attiecībā uz pašvaldībām nav pieņemti. Sarunas par nākamā gada budžetu sāksies augusta otrajā pusē, detalizētāku informāciju varēs sniegt septembrī.

Sākot šo sarunu raundu, sapratīsim, kādās jomās un kādā taupības apmērā šī ziņa skars pašvaldības.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.