Šobrīd, raksturojot situāciju bezdarba jautājumos, neko iepriecinošu nevaru teikt. Plašsaziņas līdzekļos izskanējusi informācija, ka arī Liepāja un rajons diemžēl ir tie reģioni, kurus bezdarba palielināšanās ir skārusi ļoti tieši. Ja pagājušā gada sākumā varējām teikt, ka ar redzamo nodarbinātības līmeni esam apmierināti un nākotnē raudzījāmies optimistiski, tad tagad, aplūkojot datus, situācija ir mainījusies. Liepājas pilsētā, periodā no 2008.gada janvāra līdz decembrim, bezdarbnieku skaita pieaugums ir 1434 cilvēki. Jauno gadu pilsētā sagaidījām ar 3318 bezdarbniekiem, bet rajonā – ar 1609 bez darba palikušajiem. Pagājušā gada sākumā bezdarba līmenis procentuāli Liepājas pilsētā bija 4.6, bet gada beigās – 8.3 procenti. Tas nozīmē, ka gada pieaugums ir 3.7 procenti. Bet Liepājas rajonā 2008.gadu iesākām ar 5.9 procentiem, bet noslēdzām ar 8.8 procentiem, pieaugums – 2.9 procenti.

Lūzuma punkts, kad bezdarbnieku skaits Liepājā ļoti strauji sāka palielināties, bija pagājušā gada novembris. Izjutām to ļoti krasi, jo pie aģentūras durvīm bija liela cilvēku drūzmēšanās, un, lai reģistrētos, stāvēja garās rindās. Jāsaka, ka šādai situācijai bijām gatavi, jo, kā to prasa likums, savlaicīgi saņēmām informāciju no darba devējiem par iespējamo darbinieku skaitu samazināšanu un darbavietu likvidēšanu. Un cilvēkiem reģistrēties ir izdevīgi, jo pēc tam pāris mēnešus iespējams saņemt bezdarbnieku pabalstu.

Prognozēt, kad bezdarbnieku pieauguma cipars apstāsies un pārstās augt, nevaru, taču, manuprāt, lielākā cilvēku daļa pie mums jau ir atnākusi un reģistrējusies, un daudz lielāks tas nekļūs. To secinu no mums pieejamās informācijas. Interesanti, ka reģistrēties nāk arī cilvēki, kam šā brīža ekonomiskā situācija nav piespiedusi pēkšņi zaudēt darbu. Iespējams, redzot, ka Latvijas valsts aizņemas lielas naudas summas, no tā kāds labums tiks arī viņiem.

Pagājušo gadu iesākām ar 470 brīvām vakancēm, bet pabeidzām ar 144. Taču tās ir specifiskas un piemērotas konkrētai auditorijai, piemēram, gāzu metinātājs, kuģa remontatslēdznieks, farmaceits un farmaceitu asistenti, zootehniķi. Un šādas vakances, kuras attiecas uz konkrētām auditorijām, ir sešdesmit. Tādas, kas būtu piemērotas plašākai sabiedrībai, ir maz.

Nevaram teikt, ka Nodarbinātības valsts aģentūrā Liepājas filiālē reģistrējas tikai mazkvalificēti strādnieki un palīgstrādnieki. Parādījusies tendence, ka reģistrējas arī ļoti augsti kvalificēti cilvēki, taču, vai spējam piedāvāt viņiem atbilstošu darba vakanci, ir cits jautājums. Pieņemt to vai ne, tas ir katra paša ziņā. Ir arī tādi, kas reģistrācijas brīdī zina, ka vēlēsies apgūt un mācīties ko jaunu, vai papildināt jau esošās zināšanas un prasmes, tādējādi šo bezdarbnieka periodu izmantojot lietderīgi.

Jāpiebilst, ka pie mums, salīdzinot ar citām Kurzemes pilsētām un rajoniem, vēl nav tik slikti rādītaji. Kolēģiem Kuldīgā un Dobelē ir vēl lielāks bezdarba līmenis, Liepāja vēl tos skaitļus nav sasniegusi.

Dace Baumane,
Nodarbinātības valsts aģentūras Liepājas filiāles vadītāja