Kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende paudusi viedokli par to, ka
naktī uz 21. jūniju Rīgas pilī notikušais ugunsgrēks tā kompleksā
esošajiem muzeja krājumiem neatgriezeniskus bojājumus nav nodarījis.
Tomēr tas skan, maigi sakot, nepārliecinoši.  Vai tiešām pirms Rīgas
pils vērienīgajiem remonta darbiem nebija iespējams rast līdzekļus, lai
muzeja krājumu, kas ir unikāla nacionāla vērtība, nepakļautu tik lielam
riskam?

Kā zināms, remonts vienmēr ir saistīts ar paaugstinātām riska
situācijām. Tas rada ne tikai ugunsnedrošu situāciju, bet arī
būvniecības putekļi kaitē muzeja priekšmetiem. Var jau cerēt, ka nekas
ļaus nenotiks, bet līdz vienam brīdim, kad tomēr notiek.

Šobrīd apdraudētākās ekspozīcijas un krājums pārvietots uz drošām
telpām, bet uguns nodarīto seku apzināšana patlaban vēl turpinās. Pēc
ugunsgrēka Rīgas pilī muzeju ekspozīcijas un krājums pārvietotas uz
drošām telpām.

No dzēšanas darbiem visvairāk cietis Latvijas Nacionālais vēstures
muzejs, kuram tur atradās aptuveni miljons vērtīgu objektu, no tiem
cietuši aptuveni 40 000, bet tie nav cietuši neatgriezeniski.
Rakstniecības un mūzikas muzejam krātuvē atradās 900 000 eksponātu, no
kuriem ūdens skāris 20 000 vienību. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja
krājums nelaimē nav cietis ne no uguns, ne ūdens.

Tā visa varēja nebūt, ja laikus būtu piešķirti finansējums un
pārvietots muzeja krājums. Jā, muzeja krājuma pārvešana ir ļoti
sarežģīts process, ne visi muzeja darbinieki arī to atbalsta. To nevar
salikt mašīna kā pirms dzīvokļa remonta. Tam nepieciešams rūpīgs
priekšdarbs, pakošana un topogrāfijas veidošana. Ar pati pārvešana var
radīt zināmu fizisku ietekmi. Tomēr tas ir ieguldījums drošībā un
kultūras mantojuma saglabāšanā.