Ar dalību Lielajā talkā mēdz būt tāpat kā ar iesaisti Ziemassvētku labdarības akcijās. ”Mēs bijām foršie, iedevām sunīšiem pārtiku, aizgājām ciemos pie senioriem. Bet, kā viņi dzīvo pārējā laikā, tas uz mums vairs neattiecas, jo savu labo darbiņu jau izdarījām.”

Tas viss ir labi, bet vajadzētu skatīties kopainā. Ja cilvēkam šķiet, ka viņš gana daudz paveicis vienā dienā, tad kur viņš savas acis liek pārējā laikā, ja roka neceļas pacelt to, ko ierauga pie zemes nomestu?

Lielā talka ir fantastiski laba iniciatīva. Kopš tā notiek, par sakopšanu runā, cilvēki vairāk pievērš uzmanību, un liela sabiedrības daļa sāka saprast, kur mēs dzīvojam un ka mūsu vidē nenāk citplanētieši un drazas nesavāc, pašiem vien tas ir jāizdara. Paši esam zemi piesārņojuši – cits vairāk, cits mazāk.

Vides stāvoklis ļoti uzlabojas. Kad pirms 12 gadiem sākām šeit saimniekot, ik rītu savācām 50 litru maisu ar cilvēku atstātām drazām. Tagad izejam reizi trīs dienās un savācam lielveikala maisiņu ar to, kas lielākoties izskalots no jūras.

Ja ļaudis redz, ka kāds tīra un kopj, tad piemētā mazāk. Lēns ir tas ceļš, bet pamazām notiek. Bērni māca saviem vecākiem, lai nemet zemē, jo blakus ir konteiners.

Ziemupes jūrmalā esam nonākuši pie tā, ka Lielā talka šeit ir katru dienu. Cilvēki pavelkas līdzi, ja redz, ka citi jau dara. Jo lielāks skaits iesaistās, jo vēl vairāk pavelk sev līdzi ģeometriskā progresijā.

Mūsu iniciatīva bija iedot apmeklētājiem maisus, lai pastaigā salasa no jūras izskalotos gružus, par to uzsaucām siltu dzērienu. Reiz, jau kā ierasts, devu tūristiem vizītkarti, reklamēju. Viņi teica – mēs par jums jau zinām. Šie cilvēki bija no Vecāķiem. Pamanījuši mūsu atkritumu vākšanas iniciatīvu, sprieduši, braukt vai nebraukt uz Ziemupi gružus vākt, jo baigais gabals. Beigās nopirkuši maisus un aizgājuši savākt savu jūrmalu.

Nav runa par punktu, kurp aicinām, bet par to, uz ko aicinām. Varbūt nav jāizvēlas vietas, kur simtiem jau vāc, lai paceltu tur vienu papīru. Labāk apskatīties apkārt un talkot tur, kur neviens neredzēs savāktās pudeles, bet pats taču to zināsi.

Daiga Kadeģe, biedrības ”Ziemupīte” pārstāve