Vairāku šausminošo notikumu iespaidā, kas norisinājušies gan Liepājā, gan citviet Latvijā, sabiedrībā aktualizējies jautājums par to, vai smago noziegumu pastrādātājiem nebūtu piemērojams nāvessods.

Pēc Latvijā spēkā esošā Krimināllikuma, nāvessods – nošaušana – var tikt piespriests vienīgi par slepkavību sevišķi pastiprinošos apstākļos un ja tas noticis kara laikā. Tā kā pašlaik karš nenorisinās, faktiski šis sods kā tāds nedarbojas. Turklāt Krimināllikums paredz, ka nāvessods nav piemērojams personām, kuras līdz nozieguma izdarīšanai nav sasniegušas astoņpadsmit gadu vecumu, un sievietēm.

Latvijā pēdējo reizi nāvessods ir piemērots un arī izpildīts 1996.gadā. Tas agrāk tika piespriests par atsevišķiem sevišķi smagiem noziegumiem, piemēram, slepkavību, izvarošanu, bandītismu. Kopš 1996.gada nāvessodam Latvijā ir pasludināts moratorijs, kas nozīmē to, ka likumā šāds sodamērs ir, bet reāli tas netiek ne piemērots, ne izpildīts. Pašlaik bargākais piespriežamais sods ir mūža ieslodzījums. 1999.gadā Latvija pievienojās Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību konvencijai, tādējādi faktiski apņemoties atteikties no nāvessoda. Un kopš 2000.gada šis sodaveids ir izslēgts, vien atstājot, kā jau minēju iepriekš, ka tas piemērojams par slepkavību sevišķi pastiprinošos apstākļos kara laikā.

Es personiski uzskatu, ka par atsevišķiem nodarījumiem nāvessods būtu atjaunojams. Ir vairāki pret un par argumenti, kas visbiežāk tiek minēti šajā sakarībā.

Kāpēc pret? Pirmkārt, cilvēkam, arī noziedzniekam, ir tiesības uz dzīvību. Otrkārt, kas ir pats svarīgākais, kāpēc nāvessodu it kā nevajadzētu, ir iespējamās kļūdas tiesas darbā. Pasaulē ir bijuši vairāki piemēri, ka tā ir noticis.

Kāpēc par? Tam piekrītu arī pats – par iespējami smagāko nodarījumu ir jāsaņem smagākais sods. Turklāt tas novērstu nežēlību un smagu noziegumu atkārtošanu cilvēka rīcībā, un pasargātu sabiedrību no tādiem indivīdiem. Šeit vēl jāatzīmē, ka bieži vien sabiedrība, šausminoties par pašu izdarīto noziegumu, pat nespēj aizdomāties un iztēloties kādas neatgriezeniskas sekas iestājas cietušo personu turpmākajā dzīvē.

Uzskatu, ka nāvessods būtu piemērojams par noziedzīgiem nodarījumiem, kas vērsti uz cilvēku masveida iznīcināšanu, piemēram, genocīdu, terorismu, kā arī par atsevišķiem noziedzīgiem nodarījumiem pret personas dzīvību un dzimumneaizskaramību – slepkavību pastiprinošos un sevišķi pastiprinošos apstākļos, izvarošanu, kas izraisījusi smagas sekas un mazgadīgo izvarošanu.

Nedomāju, ka tuvākajā nākotnē Latvijā kas varētu mainīties un nāves soda piemērošana atjaunota. Jāatzīmē, ka aptuveni 60 pasaules valstīs joprojām tiek piemērots un izpildīts nāves sods – vairākos Amerikas štatos, Ķīnā, Irānā, Saūda Arābijā, Eiropā vienīgā valsts ir Baltkrievija, bet nāves sods pilnībā ir aizliegts aptuveni 90 pasaules valstīs.

Didzis Aktumanis,
Liepājas tiesas tiesnesis