Aizbērt vai bagarēt! Starp viedokļiem, kas izskanējuši pēc šomēnes notikušajām sarunām par Liepājas ezera nākotni un iespējām mums, liepājniekiem, otaņķniekiem, grobiņniekiem un citiem, dzīvot pie tā un sadzīvot, šie ir krasākie piedāvājumi. Pirmais, protams, ir pārāk lielās emocijās balstīts. Otrais – galvenokārt droši vien astoņdesmito gadu pieredzē, kad Ezerkrasta pusē krietni raka ezera grunti.

Taču skaidrs, ka nenotiks ne viens, ne otrs. Te ir aizsargājama dabas teritorija, rakt un tīrīt nevar, saka vides speciālisti. Pludmali, piemēram, ierīkot drīkst, tīrīt grunti nedrīkst.

Kas tad notiks, lai Liepājas ezers nepārvērstos par Tosmares ezeru, tas ir, par purvainu vietu, kam tikai ezera vārds vien palicis?

Oktobra vidū uz galda Liepājas pašvaldībai vajag būt programmai par to, kas, kad un kā šajā lietā jādara. Līdz tam laikam arī jābūt noskaidrotam, kā līdzīgās situācijās ar līdzīgiem ezeriem un problēmām rīkojas citur Latvijā un pasaulē. It kā šādas problēmas pirmo dienu būtu pamanītas un fiksētas. It kā tas viss nenotiktu jau gadu gadiem. Gluži vai jādomā, ka ūdenszāles beidzot saaugušas tik biezi, ka aizsniegušas kādu īpaši svarīgu ķīli vai dzenskrūvi.

Nekā jau nevar vēl teikt – varbūt biedrības “Liepājas ezeri” sagatavotā programma tiešām būs tik laba, ka atliks tikai ķerties klāt un to izmantot. Un beidzot visiem būs labi. Gan zivīm, gan cilvēkiem, gan aizsargājamajām najādām.

Un ja vēl izdosies atrisināt to sāpi par neskaitāmajiem murdu metriem, kas kā tāds sarkanais diedziņš iet cauri visām sarunām ar makšķerniekiem un laivotājiem! Jo tikai naivais var iedomāties, ka viss atrisināsies, tikko būs programma un īpaša tehnika nopļauto ūdens augu aizvākšanai. Un vēl bez bēdīgiem un dusmīgiem makšķerniekiem ir arī tie, kas pastaigājas vai gribētu pastaigāties gar ezera malu vai pa Golodova dambi.

“Ļoti laba vieta atpūtai būtu Zirgu salā, tur varētu to dambi labiekārtot, soliņus izlikt, peldvietas iekārtot. Pilnīgi cita valstība tepat centra tuvumā. Bet tāds bardaks…” Tas ir viens no komentāriem par šo tēmu, un zem tā droši vien parakstītos daudzi liepājnieki. Arī tur kādu jaunu programmu? Bet mēs tikmēr brienam pa Zirgu salas latvāņiem, topinambūriem un izvairāmies no mēslu čupām savā svētdienas pastaigā. Tiešām pilnīgi cita valstība – čūksliens. Un pieminam pa ceļam dažādas vīzijas, kas savulaik jau burtas par šo vietu kā par liepājnieku rekreācijas zonu – papīrs jau panes visu.

Varbūt vajadzētu kādu programmu arī suņu kaku savākšanai gar ezermalu? Parakājoties atmiņās, jau nāk prātā visādas lietas, piemēram, ideja par suņu pastaigu laukuma izveidi Vaiņodes ielas galā. Nu, nevaru es iedomāties pārliecinošus pašvaldības argumentus tam, kāpēc pa visiem šiem daudzajiem gadiem, kopš mēs te vispār zinām, kas tie suņu pastaigu laukumi tādi ir, tā arī neviens nav ierīkots šajā dzīvojamajā masīvā, kur ir daudz kā cilvēku, tā četrkājaiņu.

Dina Belta,
“Kurzemes Vārda” žurnāliste