Mani
izbrīna valsts vienaldzīgā attieksme attiecībā uz tā saucamo
legālo narkotiku tirdzniecību. Kāpēc nekas netiek darīts, lai to
ierobežotu, lai brīdinātu jauniešus par to bīstamību, gluži kā
reklāmas kampaņās tiek stāstīts par smēķēšanas vai alkohola
kaitīgo ietekmi. Manuprāt, šai problēmai nav pievērsta
pietiekami liela uzmanība.

Esmu
priecīga, ka Liepājas skolās šobrīd ir uzsākta pretnarkotiku
kampaņa “Lieto barā, mirsti viens!”. Kompliments tās
rīkotājiem, kas mēģina kaut ko darīt un skaidrot. Vēl vēlos
pateikties policijas darbiniekiem, kuri slēguši jau divus “legālo”
narkotiku veikalus. Tā ir reāla darbība, kas liek ticēt, ka ir
instances, kuras spēj stāties pretī “legālo” narkotiku
spējai iedzīvoties jauniešu vidū. 
Attiecībā uz
smaržīgajiem vīrakiem nevietā tiek izmantots vārds “legāls”,
jo, manuprāt, tas ir iemesls, kāpēc jaunieši nebaidās tās
pirkt. Jo, kas ir legāls, tas ir atļauts, tas ir normāli – viņi
saka. Vārds “legāls” pat psiholoģiski iedrošina
pamēģināt. Neaizdomājamies, kas tas izvēlēts no tirdzniecības
viedokļa, lai preci vairāk pirktu. Reizes, kad kāds lietotājs
nonāk slimnīcā, tiek norakstīts uz to, ka viņam vienkārši
nepaveicās vai viņš nopirka neriktīgā veikalā.

Tā
kā trīsgadnieks vai četrgadnieks izmēģina pieskarties karstam
gludeklim, tā arī jaunieši daudz ko testē. Jā, varbūt kāds
teiks, ka niekošanās ar narkotikām, kas galu galā var izvērsties
par milzīgu nelaimi pašam un ģimenei, ir vienkārši izlaidība.
Tāpat kā ļaušanās smēķēšanai vai alkoholam. Taču nav
informācijas, kādu ietekmi tas atstāj uz veselību. Par to, ka
kokaīns ir slikts, marihuāna bīstama, ir plaši stāstīts, bet
antireklāmu par “legālajām” narkotikām neesmu
redzējusi. Vēl to pirkšanu veicina pieņemamā cena, kā arī tas,
ka par to iegādi nekas nedraud.

Kad
beidzot sekos rīcība no, piemēram, Veselības ministrijas, lai šo
lietu risinātu? Televīzijā bieži vien bija sižeti par “legālo”
narkotiku bodītēm. Runāts ir daudz, laiks konkrētai rīcībai
valsts
līmenī. Iespējams, ka liepājnieki šajā
jomā var
būt labs paraugs.