Mūsdienās strauji sabiedrībā un kultūrā ienāk jaunas izklaides iespējas, kas ietekmē gan bērnus, gan jauniešus. Skolās joprojām tiek rīkoti dažādi pasākumi – saglabājušās gan vecās tradīcijas, gan ienāk dažādi citi jauni pasākumi, kas paplašina redzesloku, izglīto un arī izklaidē, palīdz veidot savstarpējās attiecības. Taču pēdējos gados novērots, ka skolēni ļoti ātri tiecas būt pieauguši, tā īsti līdz galam neizprotot skolas pasākumu burvību.

Es skolu absolvēju jau pirms desmit gadiem. Par mūsdienu skolas vecuma jaunatni ir izveidojies tāds priekšstats, ka liela daļa no viņiem nemāk novērtēt skolas pasākumus. Piemēram, mums agrāk lielākus svētkus nevajadzēja, ja uzzinājām, ka skolā būs kāds pasākums, balle vai sacensības! Kā mums patika gatavoties sacensībām, ”Popielai”, konkursiem, vadīt, organizēt. Tās ir vispatīkamākās emocijas. Jebkurš pasākums bija iespēja saliedēties, gūt jaunas sajūtas. Cik zinu, skolās un ārpus tām notiek dažādi konkursi un sacensības, jāpriecājas par skolēnu aktivitāti savu zināšanu un talantu izrādīšanā. Taču ļoti daudzi negrib to darīt, ja nevar uzvarēt vai par to nesaņems neko pretī.

Bet, runājot par izklaides pasākumiem, gribas teikt, ka liela daļa skolēnu mūsdienās neprot novērtēt skolu izklaidējošos pasākumus – tā ir iespēja parādīt sevi, ko daudzi negrib izmantot. Tieši vidusskolas vecumā liela daļa jauniešu daudz labprātāk dod priekšroku nevis izklaidēm savā skolā, bet to laikā sēž krogā, aiziet uz jau tik ļoti ierastām disenēm, kas notiek katru nedēļu, vai arī pļēguro dzīvokļos vai uz ielām.

Esmu runājis ar daudziem pazīstamiem vidusskolas vecuma skolēniem un vienu reizi jautāju: ”Jums skolā balle ar dzīvo mūziku, kāpēc tusējat dzīvoklī vai krogā?” Viņi atbildēja, ka tādas ballītes ir domātas tikai mazajiem un daudz krutāk ir tusēt dzīvoklī vai klubā kā lielajiem. Un, protams, šādās ballītēs viņi neiztiek bez alkohola. Varbūt izklausīsies banāli, bet, kad mēs augām, tad tā nebija. Esmu novērojis, ka jaunieši nemaz nevar tusiņu nosaukt par normālu, ja nav jau pamatīgi iešāvuši, katram nav cigarešu paciņa. Mums agrāk balītēm romantiku piešķīra tas, ka varējām balles laikā pa slepo iziet ārā un uz desmit cilvēku riņķi palaist mazo blašķīti un vienu cigareti – vēl baidījāmies, ka tikai kāds skolotājs nesaož. Bet tagad to liela daļa jauniešu uzskata par pilnīgi normālu parādību. Viņi ļoti agri vēlas būt pieauguši, neizprotot skolas pasākumu kā svētku burvību.

Taču, cik zinu, ir aktīvi skolēni, kuri atbalsta, iesaistās un rīko pasākumus saviem vienaudžiem. Un arī skolu pedagogi cenšas organizēt daudzveidīgus pasākumus, kas skolēnus interesē un ļauj viņiem sevi parādīt no labākās puses, izklaidēt, izglītot. Par šo abpusējo ir tikai jāpriecājas, jo tieši skolēnu pasākumi ir nozīmīgs ieguldījums nākotnes izpratnei par kultūru.

Edgars Beķeris,
vidusskolas absolvents