… nedroši padomāju janvāra vidū, jo tik absurds un stulbs domes lēmums, kā “mikriņu” aizliegums, tiks atcelts. Milzīgais pārsvars izteikumu Liepājas interneta vidē viesa klusu cerību, ka Domes izpildvara apdomāsies.

Turklāt klaji parādījās šā lēmuma melīgais pamatojums, it kā rūpēs par pasažieriem un budžetu. Saimniecisko un tiesisko aspektu te neaplūkošu, jo tas prasa laiku ciparošanai un paragrāfiem, kaut gan, pat pavisam pavirši lūkojoties, te būtu darbs gan prokuratūrai, gan KNABam un neapšaubāmi arī Konkurences padomei.

Lasot neapmierinātos komentārus par radušos situāciju “liepājniekos” un birokrātu atrakstīšanos, nostiprinājos pārliecībā, ka gan vaimanāšana un gānīšanās internetā, gan daudzparakstu vēstuļu sūtīšana pašvaldības aģentūrai “Liepājas sabiedriskais transports” ir bezjēdzīga nodarbe un būtiski neko nespēs mainīt.

Vismaz divreiz komentāros izteicos, ka par vienīgo sākumsoli reālai situācijas risināšanai uzskatu vēršanos tieši pie Domes, tas ir pie katra no tiem 15 deputātiem viņu ikmēneša saietā, kas vismaz uz papīra ir augstākā balsstiesīgo liepājnieku pārstāvniecība. Savu apņemšanos arī izpildīju – piektdien, 20. janvārī pulksten 08.55, kad vismaz desmitam jau pie galda sasēdušiem deputātiem un vēl viņu klāt neesošiem kolēģiem tieši vai pastarpināti iedevu rakstveida aicinājumu izskatīt radušos situāciju sabiedriskajā transportā. Uzskatāmības labad biju arī apvilcis pašdarinātu kartona apmetni uz kura bija rakstīts: “MARŠRUTA MIKROAUTOBUSU LIKVIDĀCIJA IR MANA UN CITU “MIKRIŅU” PASAŽIERU APZAGŠANA”.

Katrā ziņā pārsteigumu un mulsumu par šādu vēlētāja izlēcienu pamanīju. Tas, ka neviens no 15 deputātiem, neaicināja apspriest situāciju sabiedriskā transportā uzzināju no kāda tur klātesoša žurnālista (http://www.liepaja.lv/page/49&news_id=26517). Pat līdz šodienai (30.01.2012.) neesmu manījis, ka kādam no tā “lēmējvaras” piecpadsmitnieka un viņu pārstāvētām partijām (http://www.liepaja.lv/page/1093) rūpētu kolīzijas un neērtības autobusu satiksmē, kas radušās dēļ likvidētajiem mikroautobusu pārvadājumiem.

Lasīts, ka 6000 liepājnieku jau rudenī parakstījušies pret “mikriņu” aizliegšanu. Šobrīd šis skaitlis, protams, būtu lielāks. Ja nu tā sagadītos, ka visi šie ļaudis vienkopus ierastos tikties ar deputātiem, problēma tiktu pamanīta. Tāda iespēja radīsies kaut kad februārī kad U.Sesks sasauks deputātus savu kārtējo lēmumu apstiprināšanai. Gan nesenā vēsture gan pašreiz citur pasaulē notiekošais apliecina tik to, ka vara (režīms) reaģē tikai tad, kad pret to tiek vērsts publisks, kaut vai politisks spiediens (spēks) kā piketi, mītiņi, demonstrācijas. Vai arī Liepājā būtu pienācis laiks pāriet no rakstīšanas pie darīšanas?

Eduards Beinerts,
liepājnieks