Pirms neilga laika Rīgā, Nacionālā veselības dienestā bija pulcējušies Latvijas Reģionālo slimnīcu un Universitāšu slimnīcu vadītāji, lai iepazītos ar slimnīcu finansējuma projektu nākamajam gadam. Teikšu atklāti: situācija nepavisam nav iepriecinoša un, godīgi sakot, notiekošais saistībā ar finansējuma piešķiršanu veselības aprūpei tracina, jo šādos apstākļos, kad nav nekādas skaidrības, nav iespējams plānot darbu ilgtermiņā.

Lai gan finansējuma dalītāji apgalvo, ka nauda reģionālajām slimnīcām ir piešķirta iepriekšējā gada līmenī, tā nav taisnība. Pamatbudžets, protams, ir palicis tas pats, taču mēs zinām, ka ir cēlusies cena elektrībai, gāzei un citiem resursiem un pakalpojumiem, kā arī medikamentiem un ārstniecības līdzekļiem. Un tas nozīmē, ka šīm vajadzībām būs jātērē vairāk naudas, kas samazina naudu pacientu ārstēšanai. Turklāt šogad slimnīcas papildus saņēma vēl pusmiljonu latu trūcīgo slimnieku ārstēšanai. Nākamgad šīs naudas vairs nebūs un tā ir pamatīga summa, taču slimnieku noteikti būs tikpat daudz, ja pat ne vēl vairāk. To es tik droši apgalvoju tāpēc, ka redzam, kas ik dienas notiek slimnīcas Uzņemšanas nodaļā – cilvēki tur nonāk aizvien smagākā stāvoklī.

Lai kas arī notiktu, lai kāds arī būs finansējums, vienu es varu apsolīt: neatliekamo palīdzību saņems ikviens, taču plānveida aprūpi, kas būtībā ir slimību profilakse, mums nāksies pārskatīt un, piemēram, par plānveida operācijām vismaz nākamā gada pirmajā pusgadā vajadzēs droši vien aizmirst. Turklāt situācijā, kad ar naudas trūkumu mokās visas slimnīcas, mums var rasties arī problēmas nosūtīt uz Rīgu pacientus, kam būs nepieciešama kāda specifiska palīdzība. Rīgas slimnīcas tā paša naudas trūkuma dēļ nebūs ieinteresētas tos pieņemt.

Un pats nožēlojamākais ir tas, ka šī situācija atkārtojas gadu no gada. Finansējums veselības aprūpei tiek dalīts pēc pārpalikuma principa – kas paliek pāri, to atvēl medicīnai. Un tas nozīmē, ka ne mirkli nav drošības sajūtas par to, ko varam saviem pacientiem nodrošināt un uz ko mums jātaupa. Tāpēc šajā situācijā es varu piebilst vēl to, ka daudz lielāka atbildība gulsies gan uz ģimenes ārstiem, gan arī uz katru cilvēku pašu, rūpējoties par savu veselību.

Edvīns Striks,
Liepājas Reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētājs