Notika tas, ko varēja paredzēt – Liepājas pilsētas sabiedrisko pakalpojumu regulators apstiprinājis jauno ūdens un kanalizācijas tarifu, kas nākamgad pieaugs par 12,5 procentiem.

Tātad liepājniekiem nākamgad par ūdeni un kanalizāciju būs jāmaksā 90 santīmu par kubikmetru bez pievienotās vērtības nodokļa līdzšinējo 80 santīmu vietā. Tas viss tā varētu būt, bet mani šoreiz visvairāk tracina publiskotie argumenti, kādēļ vajadzīgs šis tarifu kāpums.

“Liepājas ūdens” – pašvaldības uzņēmums, kas pieder domei – tarifa pieaugumu skaidro ar elektrības cenu kāpumu (labi, tas nu tā varētu arī būt) kā arī ar to, ka pēdējo gadu laikā Liepājā samazinājies ūdens patēriņš par aptuveni 6 procentiem. Uzņēmums aprēķinājis, ka patēriņš uz vienu iedzīvotāju vidēji samazinājies par 83 litriem ūdens diennaktī. Nu, ziniet, tad jau labāk būtu klusējuši.

Sanāk kaut kā pavisam ačgārni – gandrīz visiem tagad ir skaitītāji, katrs saprot, ka pilošs krāns rada zaudējumus un dušā var nomazgāties, ūdeni tecinot 5 nevis 25 minūtes. Tādā veidā mēs taupām gan savus līdzekļus, gan arī ūdeni kā tādu – vismaz man tas ir vienlīdz spēcīgs arguments kā apmaksājamā rēķina lielums. Tagad man norāda, ka es ar savu taupību esmu panācis to, ka tarifs jāceļ. Absurds? Nē, patiesībā jau tas pats vecais, labais kapitālisms.

Līdzīgi varētu būt arī ar māju siltināšanu, ko tik silti mums iesaka veikt un, jo ātrāk, jo labāk. Bet var sanākt tā – kad būs paņemti kredīti ēku siltināšanai, un galarezultātā ēkas būs nosiltinātas, tad, loģiski, enerģijas patēriņš samazināsies. Un centralizētās enerģijas piegādātājs ņems un cels tarifus, lai segtu zaudējumus, ko viņam nesusi ēku siltināšana. Cik garš, tik plats, bet parastais cilvēks nonāks vēl smagākā situācijā nekā iepriekš – beigu beigās pēc tarifu celšanas rēķini būs tādi paši, kā bija pirms siltināšanas, bet papildus vēl mājai un visiem tās iemītniekiem būs jāmaksā par siltināšanai paņemto kredītu. Kaut kā stulbi sanāk…

Emīls Dreiblats,
“Radio Skonto Liepāja” dīdžejs